Kapteinis. Ar baudu
6.lapa
Otava pasmējās
Ar Daugaviņa gādību Rīgas Dinamo nonāca amerikāņu vārtsargs Kriss Holts, ar kuru uzbrucējs dzīvoja kopā, pārstāvot AHL klubu Binghemptonas Senators. Ieradies no zemāka līmeņa, Holts meklēja pastāvīgu dzīvesvietu un saņēma latvieša piedāvājumu. Uzreiz piekrita. «Atceros pirmo reizi, kad kopā braucām mašīnā. Biju pārliecināts, ka iešu bojā vai viņš nonāks cietumā. Nedomāju, ka viņš bija lietas kursā par ātruma ierobežojumiem,» atceras Holts.
Binghemptonas ziemā abi dienu un nakti sapņoja par golfa spēlēšanu. Izturēt vairākus mēnešus bez nūjas vicināšanas bijušas mocības, tāpēc izdomājuši risinājumu. Garāžā nevajadzīgās mantas tika pastumtas malā, pie durvīm piekārts matracis, otrā galā nolikts paklājiņš, kas pirms tam gulējis durvju priekšā, atrasta nūja, ar kuru sistās bumbiņas netriecās pret griestiem, un prieki varēja sākties. Divvientulībā abi taigeri vudsi varēja pavadīt neskaitāmas stundas un zaudēt laika izjūtu.
Tomēr par Ziemeļamerikā pavadīto laiku Daugaviņam nav palikušas labākās atmiņas. Otavas Senators organizācijā pienācis mirklis, kad pacietības mērs bijis pilns. Treneris pauda: ja viņam būtu lemšana, latvietis dotos laukumā, bet... «Redzi, ka vari, ka spēlē labāk nekā citi, bet iespēju neviens nedod. Atbrauc spēlētājs, kurš AHL sēž uz soliņa, un spēlē. Atbraucu es, pret Bostonas Bruins aizvadu 17 labas minūtes, gūstu uzvaras vārtus, bet nākamajā dienā vairs neesmu sastāvā. Tobrīd sapratu, ka jātiek citur,» motivāciju šķirties skaidroja Daugaviņš. Iepriekšējā sezonā viņš pirmajās 17 spēlēs savāca 11 punktus, bet tad no traumas atveseļojās pamatsastāva kauslis. Nācās samierināties ar ceturto maiņu, trim četrām minūtēm mazākumā, un šādos apstākļos gūt vārtus ir teju neiespējami. «Pēc sezonas pateica - tev nav vārtu, nedosim nekādu līgumu.»
Lieta bija tuvu tam, lai nonāktu līdz arbitrāžas jeb strīdus tiesai. «Sēde bija paredzēta 21. jūlijā Toronto. Divas dienas iepriekš izlidoju no Rīgas. Nosēžos, paņemu telefonu un skatos - zvanījis aģents. Otava piekritusi līgumam, un nekādas sēdes nebūs. Aizlidoju kā tāds muļķis. Par mani pasmējās: lai jau lido no otras pasaules malas. Tā vietā varēja piekrist par desmit stundām agrāk,» norādīja Daugaviņš, kuram ir bail no augstuma un nepatīk lidot.
Neskatoties uz pazemojumu, Daugaviņš piekrita sliktākiem nosacījumiem, tikai lai izvairītos no pēdējās instances. Pēc tam dzirdējis, ka būtu ticis pie 200 tūkstošiem dolāru vairāk, tāpēc bija nesaprašanā, kāpēc komanda uz viņu uzēdusies un neļauj spēlēt.
Izdevās panākt šķiršanos no Senators, un Daugaviņu savā paspārnē paņēma tieši Bostonas Bruins. Kopā izdevās sasniegt Stenlija kausa finālu, un pirmajā spēlē tika piedzīvots moments, kas neļāva gulēt vismaz divas nedēļas. Trešā pagarinājuma vidū viņš saņēma piespēli no partnera, noguldīja vārtsargu, bet metienu tukšajos vārtos no neērtā satvēriena iztraucēja krītošā pretinieka nūja. Mirkli vēlāk Čikāgas Blackhawks izrāva uzvaru un vēlāk izcīnīja Stenlija kausu...
«Varbūt tagad spēlētu NHL, būtu lielāka loma komandā, jo Kanādā un Amerikā mīl uzvarētājus. Bet arī tagad nedrīkst sūdzēties,» spriež Kaspars. «Nav tas, par ko sapņoju visu dzīvi, bet prieku no hokeja rodu daudz vairāk nekā tad, kad spēlēju NHL ceturtajā maiņā. Tagad izbaudu hokeju.»
