Kapteinis. Ar baudu

Kaspars Daugaviņš © Scanpix

7.lapa

Par tetovējumu...

«Idejas viņam vienmēr bijušas grandiozas. Neatceros, tas bija Krievijā vai Kanādā, bet jau tad smējāmies un runājām par tetovējumiem, un Kaspars gribēja ģerboni uz muguras,» atminas Kaspara bērnības draugs Krišs Grundmanis. «Sākumā nošausminājos, likās par lielu, bet visiem jau neizpatiksi.»

«Viņš teica, ka būs tetovējums, ka tas ir viņa sapnis. Uzreiz pateicu: «Kaspar, līdz 18 gadiem par to vari aizmirst. Kamēr esi manā atbildībā, neko tādu nepieļaušu!» Viņš sagaidīja 21. No sākuma nemaz neticēju. Piezvanīja un pateica, lai ieslēdzu Skype, paņemu krēslu un apsēžos. Kad parādījās, šķita, ka tā ir uzlīme. Neticēju,» pirmo reizi atceras Kaspara mamma Inga.

«Es biju Latvijā, viņš - Amerikā. Kad atsūtīja bildi, es biju šokā. Domāju, ka būs mazāks, bet te - pa visu muguru. Tagad ir pieradums, patīk. Vairs pat neievēroju un neredzu,» saka Kaspara sieva Santa.

Kaspars Daugaviņš

/

F64