Saša Kerčs un viņa pauze
6.lapa
Ar atmiņām par Oilers
1993. gada pavasarī Latvijas izlase uzvarēja pasaules čempionāta C grupā. Toreiz gar Bledas ezeru pastaigājās ne viens vien NHL darbonis - cerībā nogrābt kādu haizivi vai mazāku zivi Latvijas, Kazahstānas un Ukrainas izlasēs. Kerčs Bledā un Ļubļanā spēlēja savā stilā, un nākamajā vasarā viņu NHL drafta trešajā kārtā izvēlējās Edmontonas Oilers. 26 gadu vecumā... Diemžēl Edmontonā tad jau bija iestājies Veina Grecka ēras noriets, bet Greckis pats bija Losandželosas Kings. Oilers ģenerālmenedžeris un vēlāk arī galvenais treneris Glens Saters pilno lozi centās izvilkt ar bijušās PSRS un Čehoslovākijas spēlētājiem. Eiropā viņi bija ar vārdu un nopelniem vai vismaz perspektīvi - Iļja Bjakins, Romans Oksjuta, Igors Kravčuks, Boriss Mironovs, Vladimirs Vujteks, Zdeno Cigers, Jožefs Černijs, taču NHL paliekošas pēdas atstāja tikai Kravčuks, Mironovs un Cigers. Kerča karjera Oilers un arī NHL aprobežojās ar piecām spēlēm. Kāpēc?
“Pirmais noteikti bija tas, ka uz Kanādu aizbraucu bez valodas. Nevari ar puišiem normāli kontaktēties, līdz ar to visu laiku esi it kā viens, kaut arī Oilers bija vairāki krievu hokejisti. Tas nekur neder, ja nevari pats ar treneri un pārējiem komandas biedriem izrunāties. Aģents Ričs Vinters bija nolīdzis man tulku, bet tas tomēr nav tas. Pats arī biju muļķis. Ko darīt nebija, ģimene pie manis atbraukt nevarēja, miru vai nost no garlaicības. Pēc tam jau uzstādīju Vinteram ultimātu: ja ģimenes nebūs klāt, es braucu atpakaļ uz Latviju!”
Droši vien Saša nebija nonācis arī īstajā kompānijā: “Pirmajā NHL spēlē laukumā izgāju pirmajā maiņā. Uzreiz pēc iemetiena trīs mūsējie metās kauties. Es to nezināju, apjuku - ko darīt?! Biju šokā par šādu taktiku. Treneris pirms sezonas pateica, ka mūsu uzdevums ir visus piesist. Komandā bija kādi desmit spēlētāji, kuri varēja kauties... Atmiņā visspilgtāk palicis Kreigs Makteivišs, pēdējais hokejists, kurš NHL spēlēja bez ķiveres. Ļoti iekrita acīs, kā viņš 35 gadu vecumā un bez ķiveres sitās. Kaut kāds murgs. Vārtos Eds Belfūrs. Žēl, ka Oilers tad bija krīzes posms, kamēr es biju tajā sistēmā, tika nomainīti trīs treneri. Komanda visu laiku tikai zaudēja. 1994. gada rudenī es atteicos spēlēt fārmklubā, līgums man bija uz diviem gadiem plus vēl viens gads, mierīgi varēju tur palikt, bet otrajā rudenī sākās lokauts, NHL sezona sākās tikai pēc Jaunā gada. Bet es jau tad biju Rīgā, fārmklubā spēlēt negribēju. Un Oilers izpirka manu līgumu."
Tādējādi Kerčs kļuva par pirmo mūsējo NHL, kura līgumu izpērk klubs. Tiem laikiem un pēc Latvijas standartiem - prāva summa, 50 000 Kanādas dolāru. Tik, cik pēc līguma pienācās. Kanādieši Kerča meistarību bija itin labi novērtējuši - pirmajā gadā 230 000 Kanādas dolāru uz rokas, otrajā - 235 000, trešajā - pēc vienošanās.