Saša Kerčs un viņa pauze
5.lapa
Pasmejies par sevi pats!
Ne Dinamo, ne Latvijas izlasē nevienam spēlētājam nav tik daudz iesauku kā Kerčam - Suhovs, Sohatijs, Suhijs un pat Baba Jaga. Tiem, kas redzējuši slaveno filmu Tuksneša baltā saule, ko padomju kosmonauti allaž skatījušies pirms lidojuma, var likties, ka Suhovs no turienes, taču Kerčs šo versiju noliedz: “Ar filmu tur maz sakara. Un nekad neesmu bijis arī sausiņš vai izkaltis (suhoj no krievu valodas - sauss - aut.). Visām trim iesaukām ir viena sakne: Serjoga Gapejenko (lai viņam vieglas smiltis!) vienkārši spēlējās ar manu vārdu - Saņa, Sohs, tā arī aizspēlējās līdz Suhovam un Suhijam. Baba Jaga gan īsti nav mana iesauka - tā dažreiz mani Znaroks ir nosaucis un paši sapratīsiet kāpēc...”
Vēl viena lieta no mūsu vecā Dinamo un Kerča laiku Latvijas izlases - smiekli, kas allaž skanēja mūsējo ģērbtuvē. Un lielākie jokdari un citu āzētāji bijuši Andrejs Maticins un Kerčs. Varbūt Saša zinājis visvairāk anekdošu, ja vēl tagad dzirdami nostāsti par viņa labo humora izjūtu? “Nē, tās nebūt nebija anekdotes, bet cits citu gan apcēlām uz nebēdu. Kā norma - ilgi viens otru nebijām redzējuši, jo sezonā spēlējām dažādos klubos. Kad sanācām kopā, visiem bija jautri, mums vienmēr patika pasmieties. Un tas notika bez jebkādas apvainošanās, mums bija ļoti labs kolektīvs. Tiesa, katram jokam ir jābūt savā laikā un savā vietā. Kādreiz jau aizgāja arī par tālu. Visvairāk ciest dabūja Griša Panteļejevs. Kāpēc? Droši vien noteicošais bija Grišas austrumnieciskais izskats. Kāds upuris bija jāatrod! Labi, ka Griša visu pareizi saprata un neapvainojās... Bet izjokošana jebkurā mirklī varēja pārmesties atpakaļ uz jebkuru citu komandas biedru. Tika arī Znarokam. Latvijas izlasē tā bija norma - pasmieties varējām par jebkuru. Bet mēs viens otru cienījām un pēc izjokošanas līdz kautiņiem nekad nenonācām.”
Lai būtu kā būdams, Kerčs spēj pasmieties arī pats par sevi: “Mans deguns kā raganai? Jā. Tikai es nekādi nesaprotu, kāpēc visi pieci lūzumi ir no vienas puses. Būtu kādu reizi iesists no otras, kazi, man joprojām būtu taisns deguns! Kāpēc bija jāsit no vienas puses vien...”