Saša Kerčs un viņa pauze
3.lapa
Lipmans piedāvā klonēt Kerču
Kā bija spēlēt kopā ar Beļavski, kas nu ir izlases galvenā trenera amatā? “Ļoti labi! Sapratām viens otru no pusvārda. Izlasē vispār nebija dalījuma pirmajā, otrajā vai trešajā piecniekā, mēs visi bijām vienādi. Pirmajā čempionātā Somijā Beļavskis gan nespēlēja kopā ar mani, bet formāli bija pat ceturtajā trijniekā.” Te iebilstu Kerčam, ka vismaz viens uzbrucējs gan gribēja i lielāku spēles laiku, i spēli pirmajā maiņā. Proti, Sergejs Žoltoks. “Par Žoltoku atsevišķs stāsts. Viņš uz Turku bija atbraucis no NHL, no Otavas Senators, ar NHL ambīcijām. Sergeju varēja arī saprast - atbraucis no NHL, bez līguma uz nākamo sezonu? Latvijas izlasē NHL uzbrucējs, bet nespēlē, sēž uz soliņa. Galu galā pasaules čempionātos spēles skatījās gan skauti, gan aģenti, un labi nospēlēts turnīrs deva labāku līgumu nākamajā sezonā. Ja spēlēji Latvijas izlasē un pasaules čempionātā biji pamanāms, tas deva iespēju dabūt labāku līgumu. Visiem, mani ieskaitot. Tagad šis tas ir mainījies, hokeja pasaulē cits citu zina labāk. Spēlēt valsts izlasē arī tagad ir goda lieta, taču ir atšķirība - tagad daudzi klubos sēž uz lieliem līgumiem un pasaules čempionāts vairs nav tik spēcīgs kairinātājs. Ja tajā pašā laikā var ar ģimeni atpūsties siltajās zemēs, tad...”
Vai Kerčs Latvijas izlasē netika pārturēts vai varbūt gluži pretēji - par agru aizsūtīts “pensijā”? Šķiet, tas bija pēc 2005. gada čempionāta, kad izšķirošā spēlē pret Somiju neviens neprata gūt vārtus, un Beresņevs ieminējās, ka laikam tomēr vajadzējis uz Insbruku paņemt Kerču. “Mani negribēja ņemt jau uz iepriekšējo turnīru Prāgā. Kurts Lindstrēms un viņa palīgs... Beļavskis. Sezona Voskresenskā man nebija diezin kāda un es no turienes biju aizbraucis. Turpināju trenēties, bet mani neuzaicināja pat uz nometni! Tas mani ļoti aizvainoja. Aizgāju pie Lindstrēma, sak - kas un kāpēc? Tas bija pirmais gadījums, kad uzprasījos pats, bet man bija tādas tiesības - līdz tam taču biju nospēlējis astoņus čempionātus A grupā! Vienmēr biju gatavs palīdzēt izlasei, bet te - neesmu pat kandidātos... Biju labā fotmā, gatavojos čempionātam, bet mani neņem!” Draugs Beļavskis? “Par to pat nedomāju. Paprasīju Lindstrēmam - kāpēc? Jā, arī Beļavskis teica, ka sākusies izlases atjaunošana, bet man bija 37. Paprasīju, lai man iedod kaut iespēju. Ja nederu, tad nederu. Ar Lindstrēmu vienojāmies, ka viņš man katras nedēļas beigās pasaka, vai palieku vai nometne jāpamet. Skrēju kā jauniņais, ap mani bija tāds enerģijas mākonis. Pēc pirmās nedēļas Kurre pateica, ka es braucot uz pasaules čempionātu. Gribēju pierādīt, ka kaut kur deru. Kirovs Lipmans vēl toreiz smējās, ka mani vajagot klonēt.”