Jau 719 dienas Ziemeļīrijai nav valdības; Lielbritānija dod pēdējo iespēju tās izveidei

© EPA/Scanpix/Leta

Lielbritānijas valdība līdz 8.februārim pagarinājusi termiņu, līdz kuram Ziemeļīrijas partijām jāvienojas par jaunas valdības izveidošanu, pretējā gadījumā būs jārīko jaunas vēlēšanas.

Ziemeļīrijā nav reģionālās valdības kopš 2022.gada februāra, kad to pameta Demokrātiskā unionistu partija (DUP), protestējot pret tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu.

2022.gada maijā notika reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kurās īru nacionālistu partija "Sinn Fein", kas iestājas par reģiona atdalīšanos no Lielbritānijas un pievienošanos Īrijai, apsteidza DUP, pirmo riezi kļūstot par Ziemeļīrijas lielāko partiju. Taču DUP, kas joprojām iestājas par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, turpina bloķēt jaunas valdības izveidi.

Lielbritānijas valdība izvirzīja 2024.gada 19.janvāri par termiņu, līdz kuram Ziemeļīrijas partijām jāvienojas par valdības izveidošanu. Pretējā gadījumā likums prasa sarīkot jaunas vēlēšanas. Taču šis termiņās pienāca un pagāja, partijām nespējot vienoties.

Ziemeļīrijas lietu ministrs Kriss Hītons-Hariss otrdien paziņoja, ka iesniegs Lielbritānijas parlamentā likumprojektu, lai termiņu pagarinātu.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais