Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Politika \ Pasaulē

Polijā notiek parlamenta vēlēšanas; daudzi tās dēvē par nozīmīgākajām kopš 1989.gada

© AP/Scanpix/Leta

Polijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kuras daudzi dēvē par nozīmīgākajām kopš 1989.gada, kad notika pirmās daļēji brīvās vēlēšanas pēc gandrīz pusgadsimtu ilgušās komunistiskās diktatūras.

Poļiem jāizraugās visi parlamenta apakšnama - Seima - deputāti un Senāta locekļi, kā arī jāatbild uz četriem jautājumiem vienlaikus notiekošajā referendumā.

Uz 460 Seima deputātu vietām kopumā pieteikti 6655 kandidāti, kamēr uz 100 senatoru krēsliem pretendē 360 politiķi.

Aptaujas liecina, ka vadībā joprojām ir valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), par ko grasās balsot 33,8% vēlētāju.

Savukārt lielāko opozīcijas apvienību "Pilsoniskā koalīcija" (KO), kurā bijušā premjerministra Donalda Tuska vadītā liberāli konservatīvā partija "Pilsoniskā platforma" (PO) apvienojusies ar dažādām liberālām un pat kreisām sīkpartijām, atbalsta 28,1% poļu.

Trešajā vietā izvirzījusies centriski kreisā partija "Jaunie kreisie", kas var cerēt uz 10,2% balsu. Seko agrārās Polijas Tautas partijas un centriski labējās partijas "Polija 2050" apvienība "Trešais ceļš" (TD), kuru atbalsta 9,4% vēlētāju.

Saskaņā aptaujām Seimā iekļūs arī galēji labējā partija "Konfederācija", kam priekšroku dod 8,4% poļu.

Tādējādi, iespēja, ka PiS varētu iegūt absolūto vairākumu, ir niecīga, un ticamākie Jaroslava Kačiņska vadītās partijas koalīcijas partneri varētu būt "Konfederācija", kas iestājas par palīdzības pārtraukšanu Ukrainai.

Savukārt KO varētu sabiedroties ar "Jaunajiem kreisajiem" un TD.

Nevienai no šīm iespējamajām koalīcijām aptaujas negarantē vairākumu, un tāpēc paredzamā cīņa būs ļoti sīva.

"PiS neveidos nākamo Polijas valdību," uzskata domnīcas "Visegrad Insight" analītiķis Voicehs Pšibilskis, apgalvojot, ka PiS alianse ar "Konfederāciju" ir mazticama.

Pšibiskis izsakās, ka nākamo koalīcijas valdību veidos opozīcija.

Priekšvēlēšanu kampaņa bijusi ļoti polarizēta, un to raksturoja savstarpēji personiski uzbrukumi. Valdošā partija Tusku, piemēram, apsūdzēja, ka viņš vienlaikus darbojas Krievijas, Vācijas un Briseles interesēs.

Abas puses centās izmantot savā labā arī poļu nepatiku pret imigrantiem.

Tikmēr opozīcija apgalvoja, ka PiS uzvaras gadījumā vēl vairāk saasināšoties spriedze attiecībās ar Briseli un ka pašreizējā valdība gatavojot izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb tā dēvēto "Poleksitu"

Ar parlamenta vēlēšanām vienlaikus notiekošajā referendumā poļiem jāatbild uz četriem jautājumiem, vai viņi piekrīt uzņemt nelegālos imigrantus no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, vai viņi atbalsta valsts uzņēmumu pārdošanu ārvalstniekiem, vai viņi piekrīt pensionēšanās vecuma paaugstināšanai un vai būtu nojaucams žogs, kas uzcelts uz robežas ar Baltkrieviju.

Opozīcija aicina vēlētājus referendumu boikotēt, apgalvojot, ka tā jautājumi formulēti tendenciozi un ka tā nolūks ir vairot atbalstu valdošajām partijām.

Vēlēšanu iecirkņi darbu svētdien sāks plkst.7.00 (plkst.8.00 pēc Latvijas laika)

Nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti tiks publicēti tūlīt pēc plkst.21 (plkst.22 pēc Latvijas laika), līdzko tiks slēgti vēlēšanu iecirkņi un beigsies tā dēvētais klusēšanas periods.