Moldovā aizliegta prokrieviskā partija ŠOR

© Reuters/Scanpix/Leta

Moldovas Konstitucionālā tiesa pirmdien aizliegusi oligarha Ilana Šora dibināto prokrievisko partiju, kas tiek apsūdzēta mēģinājumā gāzt proeiropeisko valdību.

Valdība apgalvo, ka partija darbojas pret valsts nacionālajām interesēm, un lūdza tiesu izvērtēt tās darbības atbilstību konstitūcijai.

Pēdējos mēnešos partija ŠOR Kišiņevā un citās pilsētās rīkojusi vairākas pret valdību vērstas demonstrācijas, vainojot prezidenti Maiju Sandu augstajos elektrības rēķinos un apsūdzot viņu mēģinājumos ievilkt Moldovu karā Ukrainā.

Kišiņevas varasiestādes apgalvo, ka protesti ir Krievijas sazvērestības sastāvdaļa, kuras mērķis ir gāzt pašreizējo valdību un nomainīt to pret Kremlim draudzīgu administrāciju.

Konstitucionālā tiesa valdības argumentus atzinusi par pamatotiem un pasludinājusi ŠOR par antikonstitucionālu.

No sprieduma pasludināšanas brīža partija uzskatāma par likvidētu, paziņojusi tiesa.

Pieci parlamenta deputāti, kas pārstāv ŠOR, var turpināt savu darbu kā neatkarīgie deputāti.

Partijas advokāts jau paziņojis, ka partija apstrīdēšot šo lēmumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tikmēr Sandu spriedumu novērtējusi atzinīgi.

"Tas ir sabiedrības gaidīts lēmums, jo moldāvi vēlas dzīvot demokrātiskā valstī, kur valda likums, kur noziedzīgās organizācijas netiek aizsargātas un tām netiek ļauts nozagt valsti," feisbukā norādījusi prezidente.

Apelācijas tiesa aprīlī partijas dibinātājam Šoram aizmuguriski piesprieda 15 gadu cietumsodu par naudas atmazgāšanu, krāpšanu un uzticības ļaunprātīgu izmantošanu.

36 gadus vecais Šors 2019. gadā aizbēga uz Izraēlu, un kopš tā laika Moldova cenšas panākt viņa izdošanu.

2022. gada oktobrī Šoram un vairākiem citiem Moldovas pilsoņiem ASV piemēroja sankcijas par korupciju vai iespējamu sadarbību ar Krieviju nolūkā graut Moldovas demokrātiju.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais