Latvijas prezidentūra Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejā sekmēs Ukrainas atbalstam pieņemto samita lēmumu izpildi, uzrunājot EP Ministru komitejas Pastāvīgo padomi, uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš atzīmēja, ka EP dalībvalstu samitā Reikjavikā atkārtoti apliecināts nelokāms atbalsts Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei. Pēc ārlietu ministra paustā, EP jāturpina atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem tik ilgi, cik nepieciešams.
Mēs visstingrākā veidā nosodām Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Šāda rīcība nekad nebūs uzskatāma par normālu. Krievijai ir jāpilda starptautiskās saistības un jāizved savi spēki ne vien no Ukrainas, bet arī no Gruzijas un Moldovas,
pauda Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas un tās politiskās un militārās vadības veiktie noziegumi nedrīkst palikt un nepaliks nesodīti. Ir jāpieliek visi spēki, lai nodrošinātu visaptverošu atbildību.
Ārlietu ministrs pateicās EP Parlamentārajai asamblejai par to, ka tā meklē iespējas saukt Krieviju pie atbildības par Ukrainā izdarītajiem noziegumiem un noziegumiem pret Ukrainu. Latvija ir apņēmusies šo jautājumu saglabāt starp dienaskārtības prioritātēm.
"Es augstu vērtēju samita lēmumu iedibināt Zaudējumu reģistru - to zaudējumu, ko radījusi Krievijas agresija pret Ukrainu. Tas ir pirmais praktiskais solis ceļā uz turpmāko starptautisko kompensācijas mehānismu. Latvija ir reģistra dibinātāju vidū un kā prezidentūra atbalsīs tā darbības uzsākšanu," norādīja Rinkēvičs.
Viņš akcentēja, ka starptautiskā mērogā jāturpina darbs īpaša agresijas nozieguma tribunāla izveidei. Ārlietu ministrs arī skaidroja, ka agresijas noziegums ir vadības noziegums un pamats citiem Krievijas bruņoto spēku veiktajiem noziegumiem pret Ukrainu un tās tautu.
Pēc Rinkēviča paustā, Latvija uzskata, ka "ad hoc" starptautiska tribunāla izveide ANO paspārnē nodrošinās visstiprāko starptautisko likumību. EP var sniegt ieguldījumu ar savu kompetenci un zināšanām.
"Esmu pārliecināts, ka starptautiskie centieni izmeklēt un dokumentēt Krievijas pastrādātos šausminošos noziegumus pret Ukrainu turpināsies. Īpaša uzmanībā pievēršama jautājumam par ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošanu un viņu drošu nogādāšanu mājās," uzsvēra ārlietu ministrs.
Rinkēvičs arīdzan norādīja, ka demokrātija un cilvēktiesības ir brīvības un miera pamats Eiropā. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu apdraud uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un iedragā demokrātiskas vērtības, tāpēc demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzība ir svarīgāka kā vēl nekad.
"Ņemot vērā pagājušajā nedēļā notikušo Eiropas Padomes augstākā līmeņa sanāksmi, es atzinīgi vērtēju dalībvalstu stingro apņemšanos aizsargāt šīs organizācijas pamatvērtības. Latvijas prezidentūra darbs balstīsies uz Eiropas Padomes samitā pieņemtajiem lēmumiem. Esam cieši apņēmušies veicināt to izpildi," atzīmēja ārlietu ministrs.
Runājot par Latvijas prezidentūras nacionālajām prioritātēm, Rinkēvičs norādīja, ka viena no tām ir demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana Eiropā, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes veicināšana.
Septembrī Latvija rīkos Eiropas tieslietu ministru neformālu konferenci Ukrainas tiesu sistēmas noturības atbalstam kara un pēckara atjaunošanas laikā.
"Latvijas prezidentūra pētīs dalībvalstu tiesu lomu Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu izpildē. Mēs uzsvērsim, ka ir nepieciešams dialogā balstīts spriedumu izpildes uzraudzības process. To var panākt, ciešāk sadarbojoties starp valstīm un ar EP ekspertiem," norādīja Rinkēvičs.
Eiropas Izglītības ministru pastāvīgajā konferencē septembrī prezidentūra pievērsīsies izglītības un jaunatnes izšķirošajai lomai demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā.
Nākamā Latvijas nacionālā prioritāte ir vārda brīvības, žurnālistu drošības un EP digitālās programmas veicināšana. Latvijas prezidentūra apvienos centienus ar EP, lai veicinātu žurnālistu un masu mediju profesionāļu aizsardzību, tostarp konfliktu un kara laikā.
Oktobrī Rīgā tiks aizsākta jaunā EP kampaņa par žurnālistu drošību. Tai sekos starptautiska konference par žurnālistu vārda brīvību un drošību. Tāpat Latvijas prezidentūra ir apņēmusies sniegt ieguldījumu EP darbā mākslīgā intelekta jomā. Rinkēvičs pauda cerību, ka turpmākajos mēnešos tiks panākts ievērojams progress sarunās par jauno pamatkonvenciju.
Trešā Latvijas prioritāte ir EP reformu virzība. Pēc ārlietu ministra paustā, pašreizējā ģeopolitiskā situācija rada iespēju EP kā organizācijas pārmaiņām. Latvijas prezidentūra ir apņēmusies palielināt EP Ministru komitejas darba caurskatāmību, atpazīstamību un efektivitāti.
"Situācija, kad Krievijas pilsoņi turpina strādāt EP struktūrās, ir nepieņemama. Mēs paturēsim šo jautājumu EP Ministru komitejas redzeslokā. Latvijas prezidentūra cieši sadarbosies ar visiem partneriem, lai stiprinātu EP. Mēs esam gatavi dialogam par visiem dienaskārtības jautājumiem," uzsvēra Rinkēvičs.
LETA jau rakstīja, ka Latvija no Islandes 17.maijā pārņēma prezidentūru EP Ministru komitejā.