Tiesa Grieķijā aizliedz piedalīties vēlēšanās partijai, kas saistīta ar neonacistu grupējumu

© Reuters/Scanpix/Leta

Grieķijas Augstākā tiesa otrdien aizliedza partijai, kas ir saistīta ar neonacistu grupējumu "Zelta rītausma", piedalīties parlamenta vēlēšanās 21.maijā, pavēstīja ziņu avots tiesu aprindās.

Galēji labējā partija "Grieķi", kuru dibinājis notiesātais bijušās partijas "Zelta rītausma" līderis Iliass Kasidiaris, pēc šī tiesas lēmuma nevarēs izvirrzīt kandidātus vēlēšanām.

Kasidiaris, kurš ir bijušais parlamenta deputāts no "Zelta rītausmas", nodibināja nelielo nacionālistisko partiju "Grieķl" 2020.gadā dažus mēnešus pirms savas nosūtišanas uz cietumu.

Viņš bija viens no vairākliem "Zelta rītausmas" vadošiem biedriem, kuriem 2020.gada oktobrī piesprieda cietumsodus tiesa, kas atzina "Zelta rītausmu" par noziedzīgu organizāciju.

Kasidiaris bija starp aptuveni 60 "Zelta rītausmas" biedriem, kas 2020.gadā tika atzīti par vainīgiem antifašistu repera Pavla Fisa slepkavībā un citos noziegumos, tostarp slepkavībā, uzbrukumā un noziedzīgas organizācijas vadīšanā.

Bijušajam pārtikas ķīmiķim Kasidiarim, kurš no 2012. līdz 2019.gadam bija parlamenta deputāts, tika piespriests 13,5 gadu cietumsods. Tas tomēr netraucēja viņam sūtīt saviem piekritējiem balss paziņojumus no cietuma un vadīt "YouTube" kanālu ar vairāk nekā 120 000 sekotāju.

Kasidiaris nesen paziņoja par nodomu kandidēt parlamenta vēlēšanās no vēlēšanu apgabala Atēnu centrā.

Aizliegums kādai partiai piedalīties Grieķijas vēlēšanās ir noteikts pirmoreiz kopš demokrātijas atjaunošanas 1974.gadā pēc militāras diktatūras.

Parlaments februārī pieņēma 2021.gada vēlēšanu likuma grozījumu, kas paredz, ka politiska partija nevar piedalīties vēlēšanās, ja tās oficiālā vai neoficiālā vadība ir notiesāta par dalību noziedzīgā organizācijā.

Galīgais lēmums šajā jautājumā bija Augstākās tiesas ziņā.

Pirms Augstākās tiesas lēmuma Kasidiaris bija nosodījis "neiedomājamo apvērsumu pret demokrātiju", kuru rīko tie, kas mēģina apklusināt "simtiem tūkstošu vēlētāju", kas atbalstot viņa partiju.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais