Berlīnes reģionālajās vēlēšanās uzvar kristīgie demokrāti

Berlīnes Pārstāvju palātas atkārtotajās vēlēšanas svētdien uzvarējuši kristīgie demokrāti (CDU), bet tas vēl neko nepasaka par nākamās pilsētas valdības sastāvu.

Reģionālās vēlēšanas Berlīnē notika jau 2021.gadā, taču nepietiekamais biļetenu skaits un garās rindas pie vēlēšanu iecirkņiem, liedza daļai vēlētāju savlaicīgi nobalsot, un Vācijas galvaspilsētas varasiestādēm nācās balsošanas rezultātus atzīt par nederīgiem un rīkot atkārtotas vēlēšanas.

Atkārtotajās vēlēšanās CDU ieguvuši 28,1% balsu, kas ir par 10% vairāk nekā 2021.gada septembrī. Zaļie ieguvuši 18,4% līdz 18,5% balsu, kas ir aptuveni tikpat daudz cik iepriekšējās vēlēšanās, bet sociāldemokrāti (SPD) saņēmuši 18,4%, kas ir vēsturiski zemākais partijas rezultāts Vācijas galvaspilsētā kopš Otrā pasaules kara beigām un var maksāt sociāldemokrātei Franciskai Gifejai mēra amatu, liecina jaunākās vēlēšanu iznākuma prognozes.

Kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie") ieguvuši 12% balsu, kamēr par labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD) nobalsojuši 9% līdz 9,1% vēlētāju.

Savukārt par liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) nobalsojuši tikai 4,7% berlīniešu, un partija nav pārvarējusi 5% slieksni, kas noteikts iekļūšanai Berlīnes Pārstāvju palātā, liecina prognozes.

Ja prognozes tiks apstiprinātas, CDU iegūs 48 līdz 50 vietas Berlīnes Pārstāvju palātā, zaļie un SPD katra iegūtu 31 līdz 33 vietas, bet"Die Linke" 21 līdz 22 vietas. Savukārt AfD varētu būt ieguvusi 16 vietas.

Svētdien vēlētāju aktivitāte bijusi 63,5% līdz 65%, kas ir zemāka nekā 2021.gada septembrī notikušajās vēlēšanās, kad vēlētāju aktivitāte sasniedza 75,4%. Taču abas vēlēšanas ir grūti salīdzināt, jo toreiz vēlēšanas notika vienlaikus ar federālajām vēlēšanām un referendumu par ierosinājumu piespiest lielās nekustamo īpašumu kompānijas pārdot tūkstošiem dzīvokļu pilsētai.

CDU kandidāts uz Berlīnes mēra amatu Kais Vegners paziņojis, ka konservatīvie guvuši fenomenālus panākumus un ka viņu misija ir izveidot stabilu valdību. Viņš piebildis, ka Berlīne ir izvēlējusies pārmaiņas.

Berlīnes mērs Gifeja atzinusi CDU uzvaru, norādot, ka velētāji gribējuši pārmaiņas.

Tomēr Gifeja uzsvērusi, ka viņas mērķis ir palikt amatā. "Ja mums būs iespēja vadīt valdības aliansi SPD vadībā, mēs mēģināsim organizēt stabilu politisko vairākumu," norādījusi Gifeja.

Pagaidām nav skaidrs, kāds izskatīsies jaunās Berlīnes valdības sastāvs.

CDU var neizdoties panākt Vegnera iecelšanu mēra amatā. Nav arī teikts, ka partija noteikti nokļūs valdībā, lai gan pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā tā uzvarējusi Berlīnes Pārstāvju palātas vēlēšanās.

Vācijā partija, kas vēlēšanās iegūst vislielāko balsu skaitu, ne vienmēr nokļūst valdības vadībā. Parasti partijām ir jāatrod partneri, lai iegūtu vairākumu parlamentā.

Berlīnē lai nodrošinātu valdības izveidei nepieciešamo vairākumu, nepieciešamas vismaz 66 reģionālā parlamenta deputātu balsis, un pastāv daudzas iespējamās kombinācijas, ko partijas var veikt, vairākuma nodrošināšanai.

Līdzšinējai valdībai, ko veido SPD, zaļie un "Die Linke", vēl ir izredzes palikt pie varas. Tomēr, ja zaļie būs apsteiguši SPD, Gifeja var zaudēt mēra amatu.

Vegneram pirmajam tiks dota iespēja veidot valdību, un viņš gatavojas runāt gan ar SPD, gan zaļajiem.