ASV līdz ar vidustermiņa vēlēšanām notiek dažādi referendumi

ASV šodien notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiek izraudzīti visi Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa senatoru, kā arī dažāda ranga amatpersonas pavalstu un vietējā līmenī.

Uz spēles likta kontrole pār Kongresu un prezidenta Džo Baidena iespējas atlikušajos divos gados Baltajā namā īstenot savas iekšpolitikas un sociālās politikas ieceres.

Vidustermiņa vēlēšanās tiek pārvēlēti visi 435 Pārstāju palātas locekļi, un vairums prognožu liecina, ka kontroli pār Kongresa apakšpalātu pārņems republikāņi. Vairākuma nodrošināšanai Pārstāvju palātā nepieciešamas vismaz 216 vietas, un saskaņā ar politisko ziņu vietnes "RealClear Politics" aplēsēm, demokrātiem nodrošinātas 174 vietas, republikāņiem - 228, bet cīņas iznākumu par atlikušajām 33 vietām grūti prognozēt.

Šobrīd Pārstāvju palātā Baidena pārstāvētajiem demokrātiem ir niecīgs 220 vietu vairākums, taču Vidustermiņa vēlēšanas tradicionāli bijušas referendums par esošā prezidenta sniegumu, un nav nekas neparasts, ja Baltā nama saimnieks zaudē kontroli pār Kongresu.

Piemēram, iepriekšējā prezidents Donalda Trampa pārstāvētie republikāņi 2018.gada videstermiņa vēlēšanās zaudēja 42 vietas Pārstāvju palātā, bijušā prezidenta Barakas Obamas pārstāvētie demokrāti 2010.gadā - 63 vietas, bet 1994.gadā, kad prezidenta amatu ieņēma Bils Klintons, demokrāti zaudēja 54 vietas.

Tomēr demokrāti saglabā nelielas izredzes paturēt kontroli pār Kongresa augšpalātu. Šobrīd spēku samērs Senātā ir 50 pret 50, un vēlēšanu prognožu vietne "FiveThirtyEight" atzīst, ka cīņas iznākumu grūti paredzēt. Vietne norāda, ka republikāņiem vislabākās izredzes ir atkarot senatoru vietas Džordžijā un Nevadā, bet demokrātiem - Pensilvānijā. Pārējās pavalstis, kas var izšķirt cīņu par Senātu, ir Arizona, Kolorado, Florida, Ņūhempšīra, Ziemeļkarolīna, Ohaio, Jūta, Vašingtona un Viskonsina.

Līdz ar abu Kongresa palātu vēlēšanām gandrīz divās trešdaļās štatu šodien notiek arī gubernatoru vēlēšanas.

Šobrīd republikāņi ieņem gubernatoru krēslus 28 pavalstīs, bet demokrāti - 22. Kopumā šodien gubernatoru vēlēšanas notiek 36 štatos, un tiek uzskatīts, ka varas nomaiņa iespējama Arizonā, Kanzasā, Nevadā, Oregonā un Viskonsinā.

Priekšvēlēšanu cīņai saasinoties, demokrāti savā kampaņā aktīvi iesaistījuši pašreizējo Baltā nama saimnieku Baidenu, kā arī bijušo prezidentu Obamu, kas uzsākuši tūri gan pa tā dēvētajiem kaujas štatiem, gan pa demokrātu bastioniem, lai uzkurinātu savu atbalstītāju entuziasmu, jo aptaujas liecina, ka vēlēšanām uzmanību pievērš vien piektdaļa vēlētāju.

Tomēr Baidena iesaistīšana kampaņā ir riskanta, jo viņa reitingi joprojām ir ļoti zemi, un prezidenta darbību pozitīvi vērtē tikai 40% amerikāņu. Turklāt 69% amerikāņu uzskata, ka valsts dodas nepareizā virzienā, kamēr vien 18% atzinuši, ka pašreizējais kurss ir pareizs.

Mīlenberga koledžas Sabiedriskās domas institūta direktors Kristofers Boriks aģentūrai AP atzinis, ka demokrātu izredzes gūt panākumus nav reālistiskas, un tāpēc tiem atliek vienīgi domāt par to, ko viņi varētu nosargāt.

Kampaņā iesaistījies arī bijušais prezidents Tramps, cenšoties saglabāt savas vadošās pozīcijas Republikāņu partijā pirms vēl viena iespējamā starta 2024.gada prezidenta vēlēšanās.

Apliecinot pieaugošās politiskās un kultūras šķirtnes, kas ved pie arvien lielākas polarizācijas, līdz piektdienai bija nobalsojuši jau 34 miljoni amerikāņu.

Par politisko šķirtņu padziļināšanos liecina arī tas, ka uzticība vēlēšanu sistēmai starp republikāņiem nokritusies līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā, kamēr starp demokrātiem tā pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim.

Kamēr augstā inflācija vienlīdz norūpē visus amerikāņus, citos jautājumos vērojamas partijiskas atšķirības.

Saskaņā ar aptauju, ko veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums pēc vietnes "FiveThirtyEight" pasūtījuma, tie, kas sliecas balsot par demokrātiem, par svarīgākajām problēmā uzskata politisko ekstrēmismu, abortu jautājumu, vardarbīgos noziegumus ar šaujamieroču lietošanu un klimata pārmaiņas.

Tikmēr republikāņu elektorāts par nopietnākajām problēmām uzskata valdības parādu, imigrāciju, noziedzību un vēlēšanu kārtību.

Lai gan tikai nepilna trešdaļa aptaujāto atzinuši, ka demokrāti pelnījuši tiesības vēl divus gadus kontrolēt valdību, tikai nedaudz vairāk par ceturtdaļu pauduši viedokli, ka republikāņi būtu pelnījuši stāties demokrātu vietā.

Demokrāti cenšas izmantot situāciju, kas radusies pēc Augstākās tiesas lēmuma atcelt 1973.gada spriedumu, ar kuru tiesības uz abortu tika atzītas par konstitucionālām tiesībām. Tas mudinājis sievietes aktīvāk reģistrēties kā vēlētājām.

Tomēr aptaujas liecina, ka vēlētājus joprojām visvairāk norūpē ekonomika un ar dusmām, ko izsaucis Augstākās tiesas spriedums, nepietiks, lai glābtu demokrātus.

Šodien daudzos štatos notiek arī dažādi referendumi.

Vēlētājiem dažādās pavalstīs būs jāizšķiras jautājumos, kas aptver plašu problēmu loku, sākot no tiesībām uz abortiem un ieroču nēsāšanu un beidzot ar derībām uz sporta spēļu rezultātiem un psihedēlisko sēņu legalizāciju.

Zemāk sniedzam ieskatu dažos svarīgākajos referendumu jautājumos.

Aborti

Jautājumā par tiesībām uz abortiem pastāvīgi dažādos štatos notiek dažādi referendumi, taču šogad tas ieguvis īpašu aktualitāti, jo Augstākā tiesa, kurā konservatīvajiem šobrīd ir vairākums, jūnijā atcēla 1973.gada spriedumu, ar kuru tiesības uz abortu tika atzītas par konstitucionālām tiesībām.

Augstākā tiesa atstāja tiesības par abortiem lemt atsevišķām pavalstīm, un daudzi konservatīvie štati kopš tā laika grūtniecības pārtraukšanu ir aizlieguši vai stingri ierobežojuši.

Ar abortiem saistīti jautājumi šogad nodoti izšķiršanai vēlētājiem sešās pavalstīs, un tīmekļa vietne "Ballotpedia", kas apkopo informāciju par ASV politiku, to atzinusi par rekordu.

Kanzasā referendums jau noticis augustā, kad vēlētāji negaidīti ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja tiesības uz abortiem.

Kalifornijā, Mičiganā un Vērmontā vēlētājiem piedāvāta iespēja tiesības uz abortiem iekļaut štata konstitūcijā.

Savukārt Kentuki vēlētājiem piedāvāta pretējā iespēja - pavalsts konstitūcijā iekļaut normu, kurā nepārprotami teikts, ka štats negarantē tiesības uz abortiem.

Tikmēr Montānā vēlētājiem jābalso par to, vai štata konstitūcijā iekļaut normu, kas paredz, ka "bērni, kas piedzimuši dzīvi, tajā skaitā bērni, kas piedzimuši dzīvi pēc aborta, ir tiesību subjekti" un ārstiem ir pienākums nodrošināt to aprūpi.

Cietumu "verdzība"

Uz neierastāku jautājumu jāatbild citu piecu štatu vēlētājiem, kam dota iespēja lemt par verdzības un nelabprātīgas kalpības aizliegšanu.

Lai gan verdzība ASV atcelta pirms vairāk nekā 150 gadiem, 13.konstitūcijas labojums paredz izņēmumu, atļaujot ieslodzīto piespiedu nodarbināšanu.

Alabamas, Luiziānas, Oregonas, Tenesī un Vērmontas vēlētāji balsos par aizliegumu verdzību un nelabprātīgu kalpību izmatot kā soda mēru vai parāda nolīdzināšanas veidu.

Kopš 2018.gada par to nobalsojušas trīs pavalstis, tomēr 20 citas joprojām praktizē ieslodzīto piespiedu nodarbināšanu.

Narkotikas

Jau 19 pavalstis un Vašingtona ir legalizējušas marihuānas lietošanu izklaides nolūkiem, un "zālītes" dekriminalizācijas kustība turpina vērsties plašumā.

Šodien par to balsos vēl piecas pavalstis, tostarp četri štati, kas tiek uzskatīti par konservatīviem.

Arkanzasā, Merilendā, Misūri, Ziemeļkarolīnā un Dienvidkarolīnā vēlētājiem jāizšķiras vai legalizēt marihuānas lietošanu izklaides nolūkā un dekriminalizēt nelielas "zālītes" daudzuma glabāšanu.

Tikmēr Kolorādo vēlētāji balsos par tā dēvēto maģisko sēņu un dabīgo psihedēlisko vielu glabāšanas un lietošanas dekriminalizāciju.

Vēlēšanu likumi

ASV aktuāls ir arī jautājums par vēlēšanu tiesībām un procedūrām, par ko šodien notiks referendumi vairākās pavalstīs.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem priekšlikumiem nodots izlemšanai Arizonas vēlētājiem. Štata republikāņi kā instrumentu rezultātu viltošanas novēršanai piedāvā noteikt, ka vēlēšanu iecirkņos jāuzrāda personu apliecinošs dokuments ar fotogrāfiju, bet, balsojot pa pastu, biļetenam jāpievieno notariāli apstiprināts apliecinājums.

Arī Nebraskā notiek referendums par stingrāku vēlētāju identifikācijas kārtību.

Mičiganā un Konektikutā vēlētāji vērtēs iepriekšējās balsošanas kārtību, bet Nevadā - priekšvēlēšanu kārtības reformēšanu, pārejot uz ranžētās izvēles vēlēšanu sistēmu.

Savukārt Tenesī vēlētāji balsos par normas atcelšanu, kas liedz štata likumdevēju sapulcē ievēlēt klēra locekļus.

Tikmēr Arkanzasā un Arizonā ierosināti referendumi par referendumu ierobežošanu.

Derības

Kalifornijā nobalsošanai nodoti divi priekšlikumi, kas paredz legalizēt derības uz sporta sacensību rezultātiem.

Viens no tiem paredz atļaut personiski slēgtas derības kazino un hipodromos, kas pieder Amerikas iedzimtajiem, bet otrs - derību slēgšanu tīmeklī.

Šajā jautājumā ir ļoti augstas finansiālās likmes, un konkurējošo kampaņu atbalstītāji iztērējuši vairāk nekā 500 miljonus dolāru, kas pārsniedz jebkuras citas referenduma kampaņas tēriņus visā valstī.

Šaujamieroči

Aiovā un Oregonā vēlētājiem dota iespēja paust savu gribu ļoti pretrunīgi vērtētajā jautājumā par tiesībām turēt un nēsāt šaujamieročus.

Aiovā nobalsošanai referendumā nodots priekšlikums štata konstitūcijā garantēt "indivīda pamattiesības" uz šaujamieroču nēsāšanu.

Tikmēr Oregonā, gluži pretēji, vēlētāji balsos par priekšlikumu noteikt, ka pirms šaujamieroča iegādes pircējam jāsaņem atļauja, kā arī par aizliegumu tirgot šaujamieroču aptveres kuru ietilpība ir lielāka par desmit patronām.

Vides jautājumi

Šajā vēlēšanu ciklā klimata pārmaiņām un citiem vides jautājumiem visumā pievērsta mazāka uzmanība.

Ir gan daži izņēmumi, īpaši Kalifornijā, kur nobalsošanai nodots priekšlikums palielināt nodokļus bagātākajiem štata iedzīvotājiem, lai varētu finansēt pāreju uz elektromobiļiem.