Gaidot NATO ģenerālsekretāra vēlēšanas, arvien lielāka iespēja, ka stafeti no Jensa Stoltenberga varētu pārņemt sieviete, vēsta "The New York Times".
Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš beigsies nākamā gada rudenī. Alianses dalībnieki jau tagad nopietni domā par to, kurš tiks uzskatīts par pašreizējā priekšnieka pēcteci.
Eiropas Savienības interesēs būtu, lai jaunais līderis nāktu no kādas no dalībvalstīm, jo 21 no pašreizējām 27 alianses valstīm ir arī ES dalībvalstis.
Kā raksta laikraksts "NY Times", Kallasa ir bijusi ļoti izteikta Ukrainas atbalstītāja, tādējādi paaugstinot savu starptautisko atpazīstamību.
Viņa vairākkārt medijos izteikusies, ka sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nevajadzētu būt un apsūdzējis Krieviju genocīdā Ukrainā.
Tomēr, pēc medija domām, pārāk intensīvs pret Krieviju vērstais noskaņojums var būt liktenīgs Kallasai un jebkuram kandidātam no Baltijas valstīm vai Polijas. Proti, Rietumeiropas valstis, piemēram, Francija un Vācija, alianses priekšgalā dotu priekšroku cilvēkam, kurš pēc kara var nodibināt stabilākas attiecības ar Maskavu.
Kā iespējamās kandidātes no Eiropas tiek uzskatītas arī Slovākijas prezidente Zuzana Caputova un Kolinda Grabara-Kitaroviča, kura bija Horvātijas prezidente 2015.-2020.gadā.