Žurnālisti atklāj Francijas politiķu sakarus ar Kremli

Ceturtdienas vakarā pārraidītā dokumentālā filma liecina, ka Krievija izvērsusi plašu kampaņu Francijas sabiedriskās domas destabilizēšanai un manipulēšanai, veidojot sakarus ar franču publiskajām amatpersonām.

Kā noskaidrots, piemēram, bijušais premjerministrs Fransuā Fijons, kas vēlāk neveiksmīgi kandidēja uz prezidenta amatu, veidojis tuvas attiecības personīgi ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Kādreizējais Francijas vēstnieks Maskavā Stanislass de Labulē stāsta, ka krievi pirms 2017.gada Francijas prezidenta vēlēšanām organizējuši veselu "savaldzināšanas operāciju", lai nostiprinātu savu politisko ietekmi uz Fijonu.

Fijons sākotnēji guva uzvaru konservatīvās Republikāņu partijas priekšvēlēšanās, taču, izceļoties skandālam par viņa ģimenes locekļu fiktīvo nodarbināšanu, pašās prezidenta vēlēšanās bijušais premjers, kuram Putins bija paudis personīgu atbalstu, cieta pazemojošu sakāvi.

2021.gadā Fijons ieguva amatus Krievijas enerģētikas uzņēmumu "Zarubežneft" un "Sibur" vadībā, taču bija spiests tos atstāt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Neskatoties uz to bijušais premjers arī pēc iebrukuma sākuma februārī izpelnījies kritiku par prokrieviskiem izteikumiem.

Kremļa ietekmes taustekļi dziļi iesniegušies arī Marinas Lepēnas vadītās Nacionālās apvienības (EN) rindās.

Divi tās pārstāvji Eiropas Parlamentā (EP) - Tjerī Marjāni un Filips Olivjē - spēlējuši ievērojamu lomu Krievijas propagandas izplatīšanā gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Marjāni 2021.gadā apmeklēja Krieviju gan kā privātpersona, gan kā Valsts domes vēlēšanu novērotājs, un par viņa ceļojumu tika maksāts no ES līdzekļiem.

Savukārt Olivjē savulaik izraudzījis krievu mediju magnāts Konstantīns Malofejevs dalībai slepenā projektā "AltIntern", kura mērķis bijis "apvienot Eiropas galēji labējos".

Malofejevs, kurš dokumentālās filmas autoriem paudis gandarījumu par Olivjē politisko karjeru, 2014.gadā tika pakļauts ES sankcijām par Ukrainas austrumos izveidoto krievu teroristu bandu finansēšanu.

Tikmēr RN, kas noraidījusi šīs apsūdzības, paziņojusi, ka ierosinās parlamentāro izmeklēšanu, lai noskaidrotu ārvalstu ietekmi uz Francijas politiskajām partijām.