Britu laikraksts: Džonsons varētu ieņemt NATO ģenerālsekretāra amatu
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons varētu kļūt par nākamo NATO ģenerālsekretāru, vēsta britu laikraksts "The Telegraph", atsaucoties uz vairākiem avotiem.
Džonsona kandidatūra tiek vērtēta jau labu laiku, jo amerikāņiem ir zināma neuzticība pret Eiropas Savienības amatpersonām, kas pretendē uz šo amatu, skaidro laikraksts.
Britu premjeru atbalstījuši arī vairāki Džonsona kolēģi.
Tā Lielbritānijas parlamenta deputāts Ričards Drakss sarunā ar "The Telegraph" sacīja, ka "ievērojamo britu vidū ikviens būtu izcila izvēle". Likumdevējs arī apliecināja, ka atbalstīs Džonsonu, ja viņš izlems kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu.
Atbalstu Džonsonam pauda arī parlamenta deputāts Marks Fransuā.
"Cilvēki, domājams, strīdēsies par Džonsona mantojumu daudzus gadus, bet viena lieta ir absolūti neapstrīdama - tas ir viņa nesatricināmais atbalsts Ukrainai krievu barbarisma priekšā. Ja viņš pretendēs uz NATO ģenerālsekretāra amatu, esmu pārliecināts, ka viņš varētu paļauties uz [Ukrainas] prezidentu [Volodimiru] Zelenski attiecībā uz rekomendācijas saņemšanu," sarunā ar "The Telegraph" sacīja Fransuā.
Bijušais breksita ministrs Deivids Džons norādīja, ka Džonsona ieguldījums ir arī tajā, ka Somija un Zviedrija izlēmušas par labu dalībai NATO.
Tomēr britu politiķu vidū ir arī tādi, kas Džonsonu neuzskata par labu kandidātu augstajam amatam.
Tā Lordu palātas loceklis bijušais ģenerālis Ričards Danats atzina, ka nevar atbalstīt Džonsonu viņa rakstura dēļ.
"Bez šaubām, viņš ir izdarījis daudz laba, un mūsu absolūtais atbalsts Ukrainai ir vienkārši fantastisks. Bet man ir bail, ka problēma ir personīgās lietās, godīguma trūkumā, uzticības trūkumā. Godīgi sakot, mēs negribam izlikt Borisu Džonsonu starptautiskajā arēnā jaunam izsmieklam. Viņš ir nācijas apkaunojums."
Daži laikraksta sarunbiedri izteica pieņēmumus, ka Džonsona kandidatūrai veto uzliks Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Pašreizējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 2014.gadā amatā tika iecelts uz piecu gadu termiņu. 2019.gadā viņa pilnvaras tika pagarinātas līdz 2022.gada oktobrim. Krievijas pret Ukrainu sāktā kara dēļ 24.martā Stoltenberga pilnvaras tika pagarinātas līdz 2023.gada 30.septembrim.