Vācijas ārlietu ministre: Gribu uzsvērt, ka Vācijai bruņutransportieru jautājums nav tabu tēma

 
©Ģirts Ozoliņš / F64

Jautājums par bruņutransportieru piegādi Ukrainai Vācijai nav tabu tēma, lai arī no debatēm Vācijā reizēm tāds iespaids var rasties, šodien preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) žurnālistiem uzsvēra Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka.

Jautāta, kādēļ Vācijas valdība ir bijusi tik atturīga jautājumā par smagā bruņojuma, tai skaitā tanku un kaujas mašīnu, piegādāšanu Ukrainai, Vācijas ārlietu ministre norādīja, ka īpaši pēc zvērībām Bučā kļuva pilnīgi skaidrs, ka Krevijas prezidents Vladimirs Putins neapstāsies. Viņas ieskatā, šajā karā iespējams panākt rezultātu tikai tad, ja Ukraina cīņā varēs uzvarēt.

Bērboka norādīja, ka sarunā ar Rinkēviču un Ārlietu padomē akcentēts, ka Vācija kā partneri kopā ar pārējiem rīkosies saskaņoti, lai atbalstītu Ukrainu aizsardzības cīņā. Viņa atzina, ka no sākuma bija pēc iespējas ātrākas piegādes un Vācija piegādāja gan prettanku līdzekļus, gan ieročus, gan pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger", gan veica arī citas piegādes, kas netika plaši reklamētas, rūpējoties par to, lai šīs piegādes pēc iespējas ātrāk un drošāk nonāktu īstajā vietā.

Pēc Vācijas ārlietu ministres paustā, Vācijas bruņotie spēki ziņo, ka valsts krājumi ir izsmelti, tāpēc Vācija ar citiem partneriem konsultējas, kā kopā rīkoties nākamajās nedēļās. Turklāt Vācija ir vērsusies pie rūpnieciskajiem ražotājiem, cenšoties nodrošināt, lai Ukraina iegūtu arī citu aprīkojumu, ieskaitot to, kas Ukrainai vajadzīgs tās austrumos, lai aizsargātos pret Krievijas artilērijas apšaudēm.

Tā esot bijusi kopīgā vienošanās ar citiem partneriem, ka viņi piegādā to artilēriju, ko Vācija patlaban nevaram piegādāt. Tāpat Vācijai palīdzot Ukrainai arī apmācībās un konsultācijās.

"Gribu uzsvērt, ka Vācijai bruņutransportieru jautājums nav tabu tēma. Mēs esam atbalstījuši šādas piegādes, bet īstermiņā mēs nevaram ātri piegādāt neko no šīs jomas. Tiekoties ar kolēģiem Briselē, NATO un G7, mēs vienojāmies atbalstīt tos partnerus, kuri ātri var Ukrainai piegādāt padomju ražojuma ieročus, bet mēs nodrošinātu atbilstīgu rezervi," sacīja Bērboka.

Vācijas ministre uzsvēra, ka Vācijas valdība ir vienota uzskatā, ka ar ieroču piegādēm vēl nenotiek iesaistīšanās karā. Turklāt Vācijai kā partnerim NATO, Eiropas Savienības un G7 formātā, kur Vācija ir prezidējošā valsts, ir būtisks jautājums par Ukrainas aizsardzības atbalstīšanu nākamajās dienās un nedēļās.

Viņa norādīja, ka valstīm ir pēc iespējas ātrāk jāatbalsta Ukraina. Ministre arīdzan uzsvēra, ka valsts piešķīra vienu miljardu eiro, lai Ukraina varētu iegādāties kompleksākas sistēmas, kas darbotos ilgtermiņā un kur Vācija varētu nodrošināt arī apmācību.

"Manuprāt, ārpolitika nozīmē ne tikai ātrus solījumos, ko nevari izpildīt, bet gan godīgi pateikt, kas šobrīd ir reāli iespējams. Tāpat ir jāattīsta radošas idejas, kā atbalstīt citus, lai ar pilnu pārliecību atbalstītu ne tikai nākamajās dienās, bet arī mēnešos un gados," pauda Vācijas ārlietu ministre.