ASV lēmums finansēt projektus, lai stiprinātu Ukrainas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir signāls potenciālajam agresoram, sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Viņš norādīja, ka tas ir ne tikai signāls agresoram, ka Ukrainai tiek piedāvāts atbalsts un izprasta apdraudējuma būtība un smagums, bet arī vēlme stiprināt Ukrainas spējas, tajā skaitā pilnībā pārredzot to lauku, kas notiek pie valsts robežas.
Pētnieka ieskatā, situācijas novērošana pie valsts robežas neradīs ievērojamu saspīlējumu, lai gan situācija patlaban ir ļoti saspringta un jebkāda darbība, pat mazākā aktivitāte, kas sākumā varētu šķist neeskalējoša, par tādu var kļūt.
"Skaidrs, ka abas puses, tai skaitā ASV, mēģina meklēt dažādus veidus, kā testēt daļēji militārus ieguldījumus novērošanas sistēmas attīstībā, lai, pirmkārt, pilnībā pārzinātu situāciju, otrkārt, maksimāli atturētu jebkāda veida karadarbības. Bet jebkura no darbībām var kalpot par ieganstu plašākai eskalācijai. Situācija ir saspringta un jebkura darbība var izsaukt zināmu eskalāciju reģionā," sacīja Vargulis.
10.janvārī plānota ASV un Krievijas saruna par kodolieroču kontroli un saspīlējumu saistībā ar Ukrainu. Runājot par to, ko no šīs sarunas var sagaidīt, vai pastāv iespēja panākt kompromisu Ukrainas jautājumā, LĀI pētnieks norādīja, ka starptautiskā sabiedrība būtu ieinteresēta un vēlētos dzirdēt, ka kompromiss ir panākts, bet darbības, kas līdz šim ir notikušas, liecina par pretējo.
Vargulis norādīja, ka pēc pirmās sarunas starp Baidenu un Putinu abas puses skaidri novilka sarkanās līnijas. Pētnieka ieskatā, ne ASV, ne rietumi kopumā piekristu Krievijas uzstādītajiem ultimātiem, tai skaitā atteikties no Ukrainas iekļaušanās NATO.
"Visdrīzāk šāds signāls Krievijai netiks sūtīts. Tas nozīmē, ka kompromisa varētu nebūt. Vai būs kādi citi spēles un deeskalācijas elementi, ko viena vai otra puse varētu likt galdā, to mēs redzēsim. Patlaban Krievija un ASV ir pieturējušās pie sākotnējās nostājas un politikas. Nekas neliecina par būtisku kompromisu vai situācijas deeskalāciju līdz 10.janvārim un sarunu laikā," teica LĀI pētnieks.
Runājot par to, kāpēc Putins uztur spriedzi reģionā un vai to nevar uzskatīt par kaimiņzemes vēlmi kļūt par valsti, ar kuru rēķinās un ņem vērā, Vargulis atzīmēja, ka pieaugošās ambīcijas, revizionistiskā pieeja, it sevišķi Putina valdības laikā, ir pieaugusi un pieaug ar katru gadu. Attīstoties Krievijas ekonomikai, militārajai varai Putina uzstādījumi par jaunu drošības arhitektūru "no Vankūveras līdz Vladistovokai" izskanēja 2017.gada Minhenes drošības konferences laikā. LĀI pētnieks norādīja, ka šie uzstādījumi nekur nav zuduši, tie aizvien ir klātesoši.
Izmantojot analoģiju ar spēlēm, Vargulis norādīja, ka Krievija spēlē pokeru, kamēr Rietumi - šahu, proti, Krievija spēlē ar iedalītajām kārtīm un mēģina blefot, bet atklāts ir jautājums, vai Rietumi šim blefam piekritīs vai radīs citas darbības, lai šo plānu atklātu.
Pētnieks atzīmēja, ka tas jāskata kontekstā ar Krievijas sabiedrības noskaņojumu, jo Krievijas un Gruzijas konflikts, kā arī Krievijas agresija Ukrainā tika izmantota, lai, tai skaitā mobilizētu sabiedrību. Varguļa ieskatā, tas bija mobilizējošs, apvienojošs elements, parādot, ka ir ārējais apdraudējums un iekšpolitiskās problēmas vai izaicinājumi ekonomikā, labklājībā nav tik būtiskas.
"Jāatzīst, ka šis ir komplekss jautājums. Šī ambīcija, vēlme pēc drošības sistēmas, kurā Krievijai būtu lielāka nozīme, tā vienmēr ir bijusi klātesošā, un šīs darbības ir daļa no šīs kopējās politikas," sacīja LĀI pētnieks.