Neoficiāli avoti lēš, ka janvārī varētu notikt vairākas tikšanās starp Rietumiem un Maskavu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir ierosinājis 12. janvārī sasaukt tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem. Tā, atsaucoties uz neoficiālajiem avotiem, ziņo vairāki plašsaziņas līdzekļi. Janvāra sākumā varētu notikt arī Maskavas amatpersonu sarunas ar Vašingtonas un Berlīnes diplomātiem. Tāpat Krievija ir paziņojusi par vairāk nekā 10 000 karavīru atvilkšanu no robežas ar Ukrainu, jo ir pabeigtas militārās mācības, ziņo portāls lsm.lv.

Janvāra sākumā varētu notikt vairākas sarunas starp Krievijas un Rietumvalstu pārstāvjiem pa pašreizējo drošības situāciju. NATO-Krievijas padomes sēde Briselē varētu norisināties 12. janvārī, tomēr šis datums vēl nav oficiāli apstiprināts.

Tāpat tiek ziņots, ka jaunais Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēc svētkiem plāno nosūtīt uz Maskavu savu galveno diplomātisko padomnieku. Arī Vašingtona esot atvērta dialogam. Nesen Kremlī jau viesojās ASV valsts sekretāra palīdze Kerena Donfrīda.

Oficiālā Maskava līdz šim ir noliegusi jebkādus Rietumvalstu pieļāvumus par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tā apgalvo, ka var pārvietot karaspēku pa valsts teritoriju pēc saviem ieskatiem.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Krievijas televīzijā sacīja, ka Krievija nekad nevienam pirmā nav uzbrukusi un nevienu neapdraud. Tādēļ runas par iespējamo iebrukumu Ukrainā esot tukši mēģinājumi radīt spriedzi.

Tomēr Putins ir pieprasījis, lai NATO sniegtu juridiskas drošības garantijas, tostarp par Ukrainas neuzņemšanu aliansē. Tāpat Maskava vēlas, lai ASV vairs neveidotu jaunas militārās bāzes bijušajās PSRS republikās.

Trešdienas preses konferencē Putins piedraudēja, ka Maskava spers atbilstošus atbildes soļus uz tā dēvēto Rietumu „agresīvo nostāju”. Tomēr jau nākamajā dienā viņš mīkstināja retoriku un sacīja, ka ir saņēmis pozitīvus signālus no ASV uz Krievijas drošības priekšlikumiem.

Tāpat Krievijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka ir noslēgušās plašas militārās mācības, kas norisinājās gan netālu no Ukrainas robežas, gan arī citviet. Dienvidu militārais apgabals ir rīkojis mācības Rostovas, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Krievijas anektētajā Krimā, kā arī Ziemeļkaukāza republikās un pat Armēnijā.

Kopumā šajās mācībās bija iesaistīti vairāk nekā 10 000 karavīru, kuri tagad var atgriezties savā pastāvīgās atrašanās vietā.

Tomēr bažas par situāciju saglabājas. Iepriekš Krievijas Rietumu militārā apgabala vadība ir ziņojusi par mācībām Voroņežas, Belgorodas, Kurskas, Brjanskas un Smolenskas apgabalā. Par šo mācību noslēgumu pagaidām nekādu ziņu nav.

Rietumvalstu aplēses iepriekš liecināja, ka pie Ukrainas robežas varētu atrasties aptuveni 100 000 Krievijas karavīru. Līdzīgās domās ir arī Kijevas amatpersonas.

Tādēļ var secināt, ka šajā reģionā joprojām paliek ievērojams karaspēka daudzums.