Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāvja Žozepa Borrelja nesenā vizīte Maskavā nekādu labumu nav devusi, šādu vērtējumu Latvijas Radio sniedza Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Baltijas valstis vēl pirms vizītes uzsvēra, ka tā nebūtu nepieciešama, uzsvēra Latvijas politiķe, kura domā, ka Borreljs pēc saņemtās kritikas ir izdarījis secinājumus un turpmāk rūpīgāk ieklausīsies Baltijas valstīs.
Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka ES ārlietu ministri vēl sanāksmē vērtēs minēto vizīti.
Kā ziņots, ES augstākais ārlietu pārstāvis Borreljs izpelnījās asu kritiku un aicinājumus atkāpties par savu neseno vizīti Maskavā, kuru vairākas bloka dalībvalstis jau iepriekš aicināja atsaukt, prognozējot, ka Kremlis viņa apmeklējumu pavērsīs par labu sev.
Par to, ka šīs prognozes piepildījušās ar uzviju, esot liecinājusi gan Borelja neizlēmīgā stāja kopīgajā preses konferencē ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, gan fakts, ka īsu brīdi pirms tās Kremlis paziņoja par lēmumu izraidīt no Krievijas trīs ES dalībvalstu diplomātus, kas piedalījušies opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalsta akcijās.
"Tas ir vienkārši briesmīgi," tviterī rakstījis bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Ferhofstats. "Ne tikai tas, ka Krievija padarījusi Eiropas Savienību par muļķi, bet tas, ka esam ļāvuši tam notikt. Borreljam vienkārši nevajadzēja doties uz Maskavu bez stingra ES vēstījuma un mandāta sankcijām."
Vācijas raidsabiedrības "Deutsche Welle" Austrumeiropas nodaļas vadītāja Kristiana Tripes skatījumā preses konference pēc Borrelja un Lavrova tikšanās izskatījusies "vienlaikus pēc augstprātības un pazemojuma paraugstundas".
"Borreljs brīžiem izskatījās kā stūrī iedzīts nesagatavojies skolaspuika. Lavrovs ir bēdīgi slavens ar savu prasmi piespiest sarunbiedru pie sienas, bet šai reizē viņš laupīja Borreljam politisko cieņu," spriedis apskatnieks. "(..) ES augstākais diplomāts atbildēja draudzīgā garā un nepateica neko, taču Lavrova tirādi varēja apturēt vienīgi ar apvaldīta niknuma uzliesmojumu."
"Borreljam jādomā par atkāpšanos," tviterī ierakstījusi EP deputāte, bijusī Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene, paužot nosodījumu viņa vizītes vēstījumam, ka ES un Krievija "var sadarboties, neraugoties uz domstarpībām". Viņasprāt, jau pirms šīs vizītes bija skaidrs, ka Kremlis centīsies ES augsto pārstāvi pazemot, bet faktiski apsmieklā likta visa ES.
Tādu pašu pārliecību izteicis EP deputāts, bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass, vēršoties pie Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas.
"Mēs uzskatām, ka EK prezidentei jārīkojas, ja Borrelja kungs neatkāpsies pats," viņš uzsvēris vēstulē, ko aicinājis parakstīt arī citus EP deputātus, paužot pārliecību, ka augstais ārlietu pārstāvis "nodarījis nopietnu kaitējumu" gan visas ES, gan pats sava amata reputācijai.
Eiropas Parlamentam šai jautājumā gan nav teikšanas, tomēr Terrasa neparastā iniciatīva liecina par sašutumu, kādu izraisījusi Borelja rīcība, īpaši ES austrumdaļā, bet ne tikai.
Igaunijas jaunā ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa kritizējusi Borrelja vizīti, uzsverot, ka tai izraudzīts nepiemērots laiks, un norādot, ka vēlētos tuvākajā laikā tikties ar Borrelju, lai pārrunātu šīs vizītes rezultātus.
"Jau pirms šīs vizītes es teicu, ka vienam no tās priekšnosacījumiem bija jābūt iespējai tikties ar Navaļniju. Sliktākajā gadījumā turpat uz vietas varēja tikt apspriesta iespēja tikties ar Navaļnija sievu, vai, ja tas nebūtu iespējams, ar [Navaļnija dibinātā] Korupcijas apkarošanas fonda (FBK) pārstāvi," viņa norādījusi.
Pēc Līmetsas teiktā, Borreljam kopīgajā preses konferencē bija jāuzsver, ka ES dalībvalstis pieprasījušas noteikt Krievijai sankcijas par plašiem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
"Mēs būtu gribējuši, lai šai preses konferencē ES izsaka nepārprotamu nosodījumu Krievijas ilgstošajai agresijai Ukrainas austrumos, Krimas aneksijai un Minskas vienošanos gremdēšanai. Diemžēl tā nenotika. Īpašu nožēlu pelna apstāklis, ka tieši tobrīd, kad vizītē Maskavā uzturas ES augstais pārstāvis, Krievijā par nevēlamām personām nepamatoti atzīti trīs diplomāti no ES dalībvalstīm. Tādējādi Krievija vēlreiz liek saprast, ka nav ieinteresēta nozīmīgā sadarbībā un dialogā," spriedusi Igaunijas ārlietu ministre.
Viņasprāt, apšaubāmi izskanējuši arī Borrelja atzinības vārdi Krievijas izstrādātajai vakcīnai "Sputnik-V".
Līmetsa paudusi vilšanos arī par minētajā preses konferencē izskanējušo ES augstā pārstāvja kritiku Amerikas Savienotajām Valstīm, bet atzinīgi vērtējusi to, ka Borreljs aicinājis atbrīvot Navaļniju un ka vizītes laikā viņš ticies ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu pārstāvjiem.
Borreljs gan izteicās, ka Krievijas izturēšanās pret Navaļniju "būtiski pasliktinājusi" ES un Krievijas attiecības, un atkārtoja ES prasību viņu atbrīvot, tomēr vienlaikus izteica nepatiesu apgalvojumu, ka neviena ES valsts pagaidām neesot pieprasījusi noteikt Maskavai papildu sankcijas.
Vienlaikus Līmetsa norādījusi uz cinismu, ar kādu Maskava izmantojusi Borrelja vizīti saviem propagandas mērķiem.
"Piemēram, preses konferencē Boreljam nācās aizstāvēt Latviju, atbildot uz jautājumu par iespējamu krievu žurnālistu vajāšanu Latvijā, taču vēlāk Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve kritizēja viņa atbildi, un šī propagandas ziņa tika izplatīta Krievijas medijos," viņa atgādinājusi.
Kā ziņots, pats Borreljs pēc vizītes atzinis, ka Krievija noraida konstruktīvu dialogu ar ES un ka blokam šajā saistībā jāizdara secinājumi, arī jāizskata jaunu sankciju iespējas.
"Šķiet, ka Krievija arvien lielākā mērā atvienojas no Eiropas un raugās uz demokrātiskajām vērtībām kā uz eksistenciālu draudu," bloga ierakstā svētdien pauda ES augstākais diplomāts, tomēr aizstāvēja savu vizīti Maskavā.
"Mums jāstājas pretī izaicinājumiem, arī tiekoties ar citiem viņu pašu teritorijā, arī tad, kad izvēršas negatīvi notikumi, lai labāk izvērtētu speramos soļus," skaidroja Borreljs. "Ja gribam drošāku pasauli rīt, mums šodien jādarbojas apņēmīgi un jābūt gataviem uzņemties zināmus riskus."