Vācijā pieaug verbāli uzbrukumi un draudi politiķiem; pērn reģistrēti 1534 noziegumi

© EPA/Scanpix/Leta

Vācijā pieaug verbāli uzbrukumi un vardarbīgi draudi politiķiem, liecina pirmdien ziņu aģentūras DW publiskotie statistikas dati.

Pēc eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) deputāta pieprasījuma Iekšlietu ministrijas pagājušā gada nogalē sastādītajā ziņojumā teikts, ka 2020.gadā reģistrēti 1534 noziegumi pret politiķiem, partiju biedriem un partiju īpašumu. Tas ir par 9% vairāk nekā 2019.gadā.

Liela daļa no šiem noziegumiem ir verbāli uzbrukumi, neslavas celšana, draudi un naida runa. Ticis bojāts arī īpašums, piemēram, apķēpāts ar grafiti un dedzināti partiju biroji.

Pērn reģistrēti arī vairāki fiziski uzbrukumi politiķiem.

Visvairāk uzbrukumu - 694 - vērsti pret AfD. Pret šo partiju vērsti teju visi uzbrukumi īpašumiem un verbālie uzbrukumi.

Otrajā vietā ir kancleres Angeles Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU). Pret CDU un CSU vērsts 231 uzbrukums.

Savukārt pret "zaļajiem" vērsti 206 uzbrukumi.

Iekšlietu ministrija piedēvēja 544 uzbrukumus personām ar kreisiem motīviem un 393 uzbrukumus personām ar labējiem uzskatiem. 532 gadījumos uzbrucēja motīvus nav bijis iespējams noteikt. Četri incidenti skaidroti ar ārvalstu ideoloģiju un pārējie bijuši vērsti pret mazām partijām, kas nav pārstāvētas Vācijas parlamentā.

Šie statistikas dati publiskoti nedēļu pēc tam, kad Federālās kriminālpolicijas pārvaldes (BKA) prezidents Holgers Minhs žurnālam "Der Spiegel" sacīja, ka pandēmijas laikā BKA novērojusi pret politiķiem, virusologiem un žurnālistiem vērsto draudu pieaugumu.

AfD deputāts Martins Hess, kurš lūdza Iekšlietu ministrija apkopot datus par uzbrukumiem politiķiem, norādījis, ka šie dati pierāda, ka kreisie ekstrēmisti rada vislielākos draudus politiskajām partijām, sevišķi AfD.

"Mūsu partijā ir politiķi, kas pēc uzbrukumiem un draudiem var iziet sabiedrībā tikai lielas personiskas apsardzes klātbūtnē," e-pasta vēstulē DW norāda Hess. "Šis fakts ir apkaunojums mūsu demokrātiskajai likuma varai. Mēs regulāri saskaramies ar uzbrukumiem mūsu automašīnām, birojiem un dzīvokļiem."

Neskatoties uz Hesa apgalvojumu, ka vislielākos ekstrēmistu draudus rada kreisie, Vācijas iekšējās izlūkošanas dienesti identificējuši vairāk potenciāli bīstamo galēji labējo ekstrēmistu (13 000) nekā galēji kreiso ekstrēmistu (9200), liecina Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) jaunākais ziņojums.

Politika

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais