Nākamajā gadā Eiropas Savienība (ES) varētu atgriezties pie sarunām ar ASV par tirdzniecības šķēršļu atcelšanu un lielo tehnoloģiju kompāniju regulējumu, pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).
Viņaprāt, 2021.gadā par diezgan plaši apspriestu tēmu varētu kļūt arī ASV attiecības ar Krieviju, jo nākamā gada februārī beidzas starp valstīm noslēgtais stratēģisko ofensīvo kodolieroču samazināšanas līguma jeb "New Start" darbība.
Politiķis skaidroja, ka runa ir par tālās darbības starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, kuru skaitu gan krievi, gan amerikāņi ir samazinājuši saskaņā ar panākto vienošanos. Ijaba ieskatā, ja līgums netiks turpināts, tad pasaule kopumā var nonākt jaunas bruņošanās sacensības priekšā.
Jautāts, kā pēcvēlēšanu politiskā nestabilitāte ASV varētu ietekmēt tās ārpolitiku, Ijabs norādīja, ka ASV sabiedrība joprojām paliek pietiekami sašķelta un paredzams, ka pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps nepiekāpsies. EP deputāts norādīja, ka droši vien ASV prezidents centīsies mobilizēt savus vēlētājus, jo Tramps nav pieradis samierināties ar zaudējumu.
"Domāju, ka būs kaut kāda masu kustība arī pēc gada vai diviem saistībā ar Trampa izteikumiem, ka 2020.gada vēlēšanas nav bijušas taisnīgas. Cik liela tam būs vilkme, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā strādās jaunā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija," pauda Ijabs.
Viņa ieskatā Baidenam priekšā stāv grūti uzdevumi, jo viņš pie varas nācis kā "anti-Tramps", proti, par viņu balsoja visi tie, kam Trampa valdīšana nešķita pieņemama. Patlaban jaunā ASV prezidenta galvenais uzdevums ir neatsvešināt tos vēlētājus, kuri nebalsoja par viņu.
Ijabs sacīja, ka no vienas puses Baidenam ir jāiet pie Trampa vēlētājiem un jāparāda, ka ir iespējams kopā strādāt, no otras puses Baidens nevar pazaudēt savu krietni mobilizēto kreiso elektorātu, kas viņam nepārprotami ir.
Eiroparlamentārieša skatījumā, nākamajā gadā aktuāls būs jautājums par ASV attiecībām ar Krieviju kodolieroču jautājumā un sarunas ar Ķīnu par tirdzniecību. Tāpat gaidāms, ka Baidens pārņems savā arsenālā vismaz daļu no Trampa politikām gan attiecībā uz tirdzniecību, gan uz ekonomiku.
Politiķis vērsa uzmanību, ka nākamgad ir plānota konference par Eiropas nākotni, kurai bija jānotiek šogad, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ, tā tika pārcelta. Paredzēts, ka konference kopā pulcēs Eiropas pilsoņus, nevalstiskās organizācijas, ES institūcijas, mēģinot padarīt demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu Eiropā un ieskicēt arī nākotnes vīziju.
Pēc Ijaba paustā, pastāv iniciatīva, ka šo Eiropas nākotnes forumu varētu paplašināt un kopā ar jauno ASV administrāciju rīkot Pasaules demokrātiju forumu, kurā pasaules demokrātiskās valstis nāktu kopā un lemtu par demokrātijas nākotni pasaulē.
"Tāda iniciatīva pastāv. Vai tas īstenosies, redzēsim. Baidens ir runājis, ka viņš vēlas rīkot globālu demokrātijas forumu un ES varētu būt viena no viņa ciešākajiem partneriem, bet tas neatceļ virkni ar citiem jautājumiem, kas paliks ES dienaskārtībā arī turpmāk, piemēram, drošības jautājumi," pauda politiķis.
Pēc viņa domām, Baidens varbūt ne tik uzstājīgā formā liks noprast, ka NATO dalībvalstis nevar paļauties tikai uz amerikāņu ieguldījumu un ka par sava un kopīgās aizsardzības nodrošināšanā būs pienācīgi jāieguldās visām dalībvalstīm.
Ijabs norādīja, ka šī tēma būs aktuāla arī nākamajā gadā gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās Vācijā, proti, ka dalībvalstis izturēsies pret NATO, jo iepriekš bijusi rezervēta attieksme neprognozējamā Trampa dēļ, tomēr tagad jautājums no jauna varētu būt dienaskārtībā, ņemot vērā, ka ASV piedzīvos administrāciju maiņu.