Armēnija un Azerbaidžāna ir gatavas mierīgām sarunām par Kalnu Karabahas konflikta risināšanu

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pavēstījis par gatavību sākt sarunas par Kalnu Karabahas konflikta noregulējumu mierīgā ceļā sarunās Maskavā ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu.

Šāda noregulējuma nosacījums ir lēmums par Kalnu Karabahas statusu. Šo nostāju Pašinjans pauda intervijā Krievijas ziņu aģentūrai TASS.

Erevāna uzstāj, ka Kalnu Karabahas tautai ir jānodrošina tiesības uz pašnoteikšanos.

Atbildot uz aģentūras jautājumu, vai premjers ir gatavs noregulējumam, kad Azerbaidžānas pusei pakāpeniski tiek atdotas teritorijas, kas atrodas ārpus bijušā Kalnu Karabahas autonomā apgabala robežām, atskaitot Lačinas koridoru, kas Kalnu Karabahu savieno ar Armēniju, Pašinjans sacīja:

"Armēnija bija gatava šādam vai aptuveni šādam risinājumam pirms vairākiem gadiem. Bet šeit ir svarīga viena nianse - kas būs ar Kalnu Karabahas statusu. Es šeit domāju arī Kazaņas iniciatīvu."

Minētā iniciatīva paredz pagaidu statusa piešķiršanu Kalnu Karabahai un sarunu sākšanu par pastāvīgo statusu. Plānā paredzēta Kalnu Karabahas drošības buferzonas, kas šobrīd atrodas armēņu spēku kontrolē, nodošana Azerbaidžānai.

Ilhams Alijevs savukārt ziņu aģentūrai TASS apliecināja gatavību sarunām par konflikta noregulējumu.

Azerbaidžānas līderis sacīja, ka ir gatavs sarunām Krievijas galvaspilsētā vai jebkurā citā vietā.

"Mēs arī gribam mieru, bet atšķirībā no Armēnijas mēs arī gribam teritorijas, kas mums pienākas pēc likuma," norādīja prezidents.

Kā vēsta Krievijas laikraksts "Novaja gazeta", Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija paziņojusi par 729 kritušiem armēņu karavīriem.

Azerbaidžānas ziņas par saviem kritušajiem neatklāj.

Alijevs iepriekš sacījis, ka informācija par zaudējumiem tiks atklāta pēc kauju aktīvās fāzes noslēguma.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans svētdien mudināja atzīt Kalnu Karabahas Republikas neatkarību, noraidot Azerbaidžānas pretenzijas uz šo armēņu apdzīvoto un pārvaldīto reģionu.

"Arcaha (armēņu lietotais Kalnu Karabahas nosaukums) nekad nav bijusi neatkarīgas Azerbaidžānas valsts sastāvā, un pēdējās teritoriālās pretenzijas nav balstītas starptautiskajās tiesības," tviterī norādīja premjers.

"Ir jāatzīst Arcaha," uzsvēra Pašinjans.

Pagājušajā nedēļā intervijā raidsabiedrībai "Euronews" Pašinjans norādīja - starptautiskajai sabiedrībai atzīstot Kalnu Karabahas neatkarību, reģionā varēs atgriezties miers.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.

Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.