Ķīna mudina Franciju nepārdot Taivānai bruņojumu

© AFP/SCANPIX/LETA

Ķīna otrdien mudināja Franciju atcelt bruņojuma līgumu ar Taivānu, brīdinot, ka līgums var kaitēt Parīzes un Pekinas diplomātiskajām attiecībām.

Taivānas karaflote pagājušajā mēnesī pavēstīja, ka modernizēs 25 gadus veco raķešu pārtveršanas sistēmu uz Francijā būvētajām fregatēm "Lafayette". To pārdošana pirms trim desmitgadēm izraisīja diplomātisko spriedzi.

Kā vēsta Taivānas mediji, darījuma vērtība, lai no Francijas uzņēmuma DCI iegādātos viltus mērķu palaišanas sistēmu "Dagaie MK2", pārsniegs 800 miljonus Taivānas dolāru (24,7 miljonus eiro).

Kā ar šo jautājumu pazīstams avots apliecināja ziņu aģentūrai AFP, Taivānas Aizsardzības ministrijai ir līgums par sešu Francijā būvēto fregašu modernizēšanu.

"Ķīna paudusi nopietnas bažas Francijai," Pekinā pavēstīja Ārlietu ministrija. "Mēs iebilstam pret jebkādu bruņojuma pārdošanu Taivānas reģionam vai arī apmaiņu militārajā un drošības jomā."

"Mēs mudinām Franciju atcelt plānoto bruņojuma pārdošanu Taivānai, lai izvairītos no kaitējuma Ķīnas-Francijas attiecībām," norādīja ministrijā.

Francija 1991.gadā Taivānai pārdeva sešas fregates, izraisot atsalumu Parīzes un Pekinas diplomātiskajās attiecībās.

1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.

Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.

Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.

Politika

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais