ASV koalīcija aptur militārās operācijas Irākā

© REUTERS/SCANPIX/LETA

ASV vadītā koalīcija, kas izveidota cīņai džihādistu grupējumu "Islāma valsts", ceturtdien paziņoja, ka aptur militārās aktivitātes Irākā, lai fokusētos uz sava personāla aizsardzību.

"Globālā koalīcija cīņai pret "Islāma valsti" šobrīd ir apturējusi militārās aktivitātes Irākā, lai fokusētos uz Irākas bāzu, kurās izvietots koalīcijas personāls, aizsardzību," alianse pavēstīja tviterī.

"Aktivitāšu vidū, kas tiek apturētas, ir apmācības ar partneriem un atbalsts viņu operācijām pret "Islāma valsti"," teikts paziņojumā.

Pārējās aktivitātes turpināsies ierastajā gaitā, arī attiecībā uz pretdarbību "Islāma valsts" kaitīgajai propagandai, stabilizāciju un "Islāma valsts" finansēšanas nepieļaušanu".

Irāna trešdien veica ballistisko raķešu triecienu divām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV karavīri, Irānai šādi atbildot uz piektdien notikušo ASV gaisa spēku triecienu Irākā pie Bagdādes lidostas, kurā tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss.

ASV trieciens bija vērsts pret ietekmīgo Irānas ģenerāli Soleimani un tika īstenots pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma.

Soleimani bija arhitekts Irānas reģionālajai politikai, mobilizējot kaujiniekus Irākā, Sīrijā un Libānā, arī karam pret "Islāma valsti". Irākas "Tautas mobilizācijas spēki", ko pamatā veido šiītu kaujinieki, bija viens no svarīgākajiem irākiešu grupējumiem operācijās pret "Islāma valsti" Irākā.

"Islāma valsts" vēl salīdzinoši nesen kontrolēja plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, arī vairākas lielas pilsētas, kur centās ieviest viduslaiku sunnītu paražas, pasludināja tur "kalifātu" un pastrādāja neskaitāmas asinsstindzinošas zvērības.

"Islāma valsts" cenšas nostiprināties Lībijā un Afganistānā, kā arī uzņēmies atbildību par teroraktiem Eiropā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais