NATO centīsies izvairīties no jaunām bruņošanās sacensībām ar Krieviju un neizvietos kodolraķetes Eiropā, piektdien paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs vainoja Maskavu Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INFT) izjukšanā un uzsvēra, ka alianse ir ASV pusē.
ASV piektdien oficiāli izstājās no šī līgumu, un gandrīz vienlaicīgi ar Vašingtonu par līguma izbeigšanos paziņoja arī Maskava, kas savukārt notikušajā vainoja ASV.
"Mēs neatspoguļosim to, ko dara Krievija. Mēs nevēlamies jaunas bruņošanās sacensības. Un mūsu nolūks nav izvietot Eiropā jaunas no zemes palaižamas kodolraķetes," preses konferencē Briselē paziņoja Stoltenbergs.
"Krievija ir vienīgā atbildīgā par līguma izjukšanu," viņš uzsvēra.
Vašingtona, kurai atbalstu pauduši arī tās sabiedrotie, uzskata, ka Krievija šo līgumu pārkāpusi, attīstot raķetes 9M729, kas saskaņā ar NATO klasifikāciju pazīstamas kā SSC-8. ASV bija devušas Krievijai laiku līdz 2.augustam, lai pakļautos līguma prasībām, pretējā gadījumā draudot izstāties no INFT.
NATO rīcībā esošā informācija liecina, ka 9M729 darbības rādiuss ir aptuveni 1500 kilometru, lai gan Maskava apgalvo, ka tas ir tikai 480 kilometri.
INFT, kuru 1987.gadā parakstīja ASV un toreizējā Padomju Savienība, aizliedz no zemes palaižamās raķetes, kuru darbības rādiuss sasniedz 500 līdz 5500 kilometrus.
Stoltenbergs sacīja, ka 9M729 ir mobila, grūti izsekojama un spējīga nest kodolgalviņu.
Viņš norādīja, ka Krievija nav izrādījusi nekādu vēlēšanos atgriezties pie līguma nosacījumu ievērošanas, un paziņoja, ka visas 29 NATO dalībvalstis atbalsta ASV šajā lietā.
"NATO reaģēs apdomīgā un atbildīgā veidā uz ievērojamo risku, ko radījusi Krievijas raķete 9M729," sacīja Stoltenbergs.