JKP turpināšot uzstāt, lai neapliekamais minimums un minimālā alga no 2020.gada būtu 500 eiro
Jaunā konservatīvā partija (JKP) turpinās iestāties par ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma un minimālās algas noteikšanu 500 eiro no 2020.gada, apliecināja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks un politiskā spēka pārstāvis koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā Krišjānis Feldmans.
Vaicāts par to, ka no vairākiem koalīcijas politiķiem izskanējusi piesardzīga vai nosacīti skeptiska nostāja gan par minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro jau nākamgad, gan par plašu izmaiņu veikšanu nodokļu jomā jau 2020.gadā, Feldmans norādīja, ka JKP turpinās mudināt arī sabiedrībai iesaistīties koalīcijas partneru pārliecināšanā, piemēram, aicinot nevalstisko organizāciju pārstāvjus un uzņēmējus sūtīt vēstules "vecajiem politiķiem" par šādu izmaiņu nepieciešamību.
Komentējot "Jaunās Vienotības" politiķu izteikumus publiskajā telpā par to, ka lielākās izmaiņas varētu veikt no 2021.gada, Feldmans norādīja, ka JV, kas ir uzņēmusies vadību pār Finanšu ministriju, radot iespaidu, ka "viss ir kārtībā un nākamgad nav nepieciešamas" lielas izmaiņas. Savukārt pārējām koalīcijas partijām, ne tikai JKP, bet arī "Attīstībai/Par!", nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "KPV LV" ir konkrētas iniciatīvas, par ko tās iestājas saistībā ar 2020.gada budžetu.
JKP politiķis arī akcentēja, ka nekur valdības deklarācijā neesot rakstīts, ka lielas izmaiņas varētu veikt tikai no 2021.gada, un pretējs apgalvojums esot nepatiesa informācija. Feldmans aicināja "nemuļļāties" ar nepieciešamo rīcību, mēģinot attaisnoties uz "vecās" jeb iepriekšējās valdības laikā panāktām vienošanām.
Politiķis atzina, ka JKP vieniem pašiem ar 15 balsīm Saeimā ir ierobežotākas iespējas. Reizē viņš akcentēja, ka politiskais spēks ir nācis, lai īstenotu pārmaiņas, tajā skaitā līdzšinējā "vecās politiskas" domāšanā, kurā joprojām dominējot politiskā greizsirdība.
Feldmans norādīja, ka joprojām "katru dienu politiskais spēks novēro vecās politiskās kultūras pazīmes". Kā piemēru viņš minēja to, ka, veicot kadastrālās vērtības sistēmas maiņu, atbilstoši "vecās politikas" pieejai bija ieplānots celt arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) slogu. Savukārt JKP piedāvā mazināt NĪN slogu iedzīvotājiem par primāro mājokli, norādīja politiķis. Viņš akcentēja, ka JKP piedāvā iniciatīvas, kuras nav domātas kādu sponsoru apkalpošanai, bet gan, "lai uzlabotu situāciju lielai daļai iedzīvotāju".
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš intervijā telekanālā LNT pauda, ka prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu. Pēc premjera vārdiem, uz minimālās algas celšanu uzstājot viens valdības partneris, bet lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts un diskusijas turpinoties.
Kariņš uzskata, ka svarīgāk būtu celt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo ar minimālās algas celšanu tiekot dzīta augšā algu inflācija, kas nav vēlams. Ministru prezidents atgādināja savu nostāju, ka nodokļus viņš vēlētos mainīt tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, attiecīgi viņš uzskata, ka labāk izmaiņas būtu ieviest ar 2021.gadu.
Jau vēstīts, ka koalīcijas nodokļu attīstības komitejā apspriesta arī minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro, iepriekš izskanējis no JKP pārstāvjiem.