Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ceturtdien paziņoja, ka lūgs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsvērt ilgu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, ja Lielbritānija to uzskatīs par nepieciešamu.
"Konsultācijās pirms [ES samita] es lūgšu ES27 būt atvērtām pret ilgu pagarinājumu, ja Lielbritānija uzskatīs to par nepieciešamu, lai pārdomātu savu "Breksita" stratēģiju un panāktu par to vienprātību," tviterī raksta Tusks.
Lielbritānijas parlamenta deputāti ceturtdien balsos par to, vai lūgt ES pagarināt izstāšanās termiņu no bloka, kas šobrīd ir paredzēta 29.martā.
Valdība lūgs likumdevējus atbalstīt tās plānu, lai tuvākajās dienās tiktu sarīkots vēl viens balsojums par "Breksita" vienošanos, un pieprasīt izstāšanās termiņa atlikšanu neatkarīgi no iznākuma.
Izstāšanās tiktu atlikta līdz 30.jūnijam, ja "Breksita" vienošanās tiktu beidzot apstiprināta. Tiesa gan, tā jau divas reizes - janvārī un šonedēļ - parlamentā ar lielu balsu pārsvaru tikusi noraidīta.
Ja likumdevēji vienošanos noraidīs atkal, "Breksits" tiks atlikts uz ilgāku laiku un Lielbritānija būs spiesta maijā piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, skaidroja valdība.
Lūgums par "Breksita" atlikšanu būs jāizskata ES līderu samitā Briselē 21. un 22.martā.
ES līderi jau norādījuši, ka piekritīs "Breksita" atlikšanai vienīgi tad, ja Lielbritānija iesniegs konkrētus priekšlikumus krīzes pārvarēšanai.
EP "Breksita" komitejas priekšsēdētājs Gijs Verhofstats tviterī apliecināja, ka ir "pret 50.panta ("Breksita" procesa) izpildes pagarināšanu pat par 24 stundām, ja tas nebūs balstīts skaidrā [Lielbritānijas] Pārstāvju palātas vairākuma lēmumā par labu kaut kam".
Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai katra ES dalībvalsts būs jāpārliecina par labu izstāšanās termiņa atlikšanai, trešdien norādīja Nīderlandes ārlietu ministrs Stefs Bloks.
