Igaunijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, un gaidāms, ka lielākos panākumus tajās gūs valdošā Centra partija un lielākais opozīcijas politiskais spēks Reformu partija. Savukārt Lietuvas vēlētāji dodas uz balsošanas iecirkņiem, lai vēlētu pašvaldību padomju deputātus un mērus.
Igaunijā aptaujas liecina, ka gan premjerministra Jiri Ratasa vadītā Centra partija, gan liberālā Reformu partija, kuru vada partijas dibinātāja, bijušā premjera un eirokomisāra Sīma Kallasa meita Kaja Kallasa, katra varētu saņemt apmēram ceturtdaļu balsu.
Reformu partija, kurai bija premjerministra amats kopš 2005.gada, tika izstumta no valdības 2016.gadā, kad no ilgstoši opozīcijā bijušās Centra partijas priekšsēdētaja amata tika gāzts tās dibinātājs Edgars Savisārs un par līderi tika ievēlēts Ratass, kurš drīz pēc tam kļuva arī par valdības vadītāju. Ratass ir veltījis daudz pūļu, lai atbrīvotu Centra partiju no prokremliski orientēta politiskā spēka reputācijas un piešķirtu tai prorietumniecisku tēlu, tomēr partijā vēl ir daudz biedru ar prokrieviskiem uzskatiem. Centra partija, kas ilgstoši ir pie varas Tallinas pašvaldībā, ir populārākais politiskais spēks Igaunijas krievvalodīgo pilsoņu vidū.
Apmēram piektdaļu balsu varētu saņemt opozīcijā esošā populistiskā un nacionālistiskā Konservatīvā tautas partija, kuras līderis ir kādreizējais Igaunijas vēstnieks Krievijā Marts Helme. Partija pirmo reizi parlamenta vēlēšanās startēja pirms četriem gadiem, iegūstot astoņus procentus balsu.
Līdz desmit procentiem balsu prognozē abām valdošās koalīcijas pastarītēm - bijušā izglītības un zinātnes ministra Jevgeņija Osinovska vadītajai Sociāldemokrātiskajai partijai un bijušā lauksaimniecības ministra Helira Valdora Sēdera vadītajai nacionālkonservatīvajai partijai "Tēvzeme".
Iespējams, ka piecu procentu barjeru iekļūšanai parlamentā pārvarēs arī pagājušajā gadā dibinātā liberālā partija "Igaunija 200".
Balsotājiem ir iespēja izvēlēties no pavisam 12 partiju sarakstiem.
Igaunijas parlamentā Rīgikogu jeb Valsts sapulcē ir 101 deputāts, kas tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu.
Iepriekšējā balsošanā internetā vai vēlēšanu iecirkņos jau nobalsojuši 39,3% reģistrēto vēlētāju. Trīs dienu ilgajā iepriekšējā balsošanā, kas noslēdzās trešdienas vakarā, piedalījušies 346 395 cilvēki. No viņiem 247 232 vēlētāji nobalsojuši internetā, bet 99 163 cilvēki izmantojuši tradicionālos papīra biļetenus. Līdz ar to ir pārspēts iepriekšējās vēlēšanās uzstādītais iepriekšējā balsošanā un balsošanā internetā piedalījušos vēlētāju skaita rekords. Pirms četriem gadiem iepriekšējā balsošanā piedalījās 296 109 vēlētāji, un 176 491 no viņiem nobalsoja elektroniski.
Vēlēšanu dienā svētdien iespējams balsot, tikai izmantojot papīra biļetenus.
Balsošanas iecirkņi būs atvērti no plkst. 9 līdz 20.