Pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē Eiropas Parlaments kā institūcija organizē pats savu priekšvēlēšanu kampaņu. Tas tāpēc, ka ar katrām vēlēšanām krītas pilsoņu aktivitāte, un lielākais satraukums ir par jauniešiem.
Eiroparlamenta Latvijas biroja vadītāja Marta Rībele skaidro, ka iepriekšējās vēlēšanās piedalījās tikai 17% balsstiesīgo jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, un, kā uzskata eksperti - ja jauns cilvēks neaiziet uz savām pirmajām vēlēšanām 18 gados, tad vēlāk viņš vairs neaizies ne uz vienām. Latvijā parlamenta mērķis ir dabūt uz vēlēšanām gandrīz simt tūkstošus jauniešu.
Teorētiski celt vēlētāju līdzdalības līmeni būtu politisko partiju uzdevums. Tā kā ar tā izpildi nesokas, Eiropas Parlaments nāk klajā pats ar savu - proeiropisku kampaņu. To novērtēt var mājaslapās soreizesbalsosu.eu un what-europe-does-for-me.eu/lv/home. Vienā var piebiedroties ES atbalstītāju kopienai, otrajā uzzināt, kādus konkrētus labumus ES ir devusi katrai dalībvalstij.
Aktivitāte pārāk zema
Protams, eiroskeptiķi ar šādām aktivitātēm ir neapmierināti. Tā kā arvien lielāku politisko teikšanu dalībvalstīs iegūst nacionālisti un populisti, nākamajās vēlēšanās parlamenta politiskais sastāvs var krietni mainīties. Kad no parlamenta kuluāriem noklīdis kampaņas plāns, bijis liels tracis, jo par visu nodokļu maksātāju naudu tiek reklamēts konkrēts politisks virziens. Taču, no otras puses - nebūtu loģiski, ja parlaments kā institūcija aģitētu par savu atlaišanu un Eiropas Savienības slēgšanu.
Latvijā kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 25. maijā, sestdienā. No mūsu vēlēšanu apgabala jāievēlē astoņi deputāti. Kad visas dalībvalstis būs savu izvēli izdarījušas, tālāko darbu jau darīs politiķi. Eiropas Padome kopīgās konsultācijās ar jauno parlamentu izvirzīs un parlaments ievēlēs Eiropas Komisijas prezidenta kandidātu, bet pēc tam apstiprinās dalībvalstu virzītos komisārus un Eiropas Komisiju kopumā.
Iepriekšējās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte kopumā bija ļoti zema - tikai 30,24%. Ir valstis, kur piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, piemēram, Austrālija un Beļģija. Beļģijā pat iespējams iedzīvoties soda naudā par vēlētāja pienākuma nepildīšanu. Latvijā pilsoņu aktivitāti pagaidām mēģina celt, vienkāršojot vēlēšanas procedūru, un te gaidāmi vairāki jaunumi.
Nobalsot kļūs ērtāk
Kā skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa, pirmkārt, ārzemēs tiks ierīkoti klātienes iecirkņi. Iepriekš Eiropas Parlamenta vēlēšanās ārzemēs varēja nobalsot tikai pa pastu. Otrkārt, plānots risināt problēmu ar vēlētājiem neērto piesaisti konkrētam iecirknim. Tieši vēlēšanu dienā katram vēlētājam tāpat būs jāiet uz savu konkrēto dzīvesvietas iecirkni vai to, uz kuru tas laikus nomainīts. To izdarīt var, vēlākais, 18 dienas pirms vēlēšanām. Taču iepriekšējā balsošanā 22., 23. un 24. maijā, kad iecirkņi strādās dažas stundas dienā, balsot, iespējams, varēs jebkurā iecirknī. Tā vismaz ir iecerēts. Jautājums vienīgi, vai Saeima pagūs izdarīt likumos nepieciešamās izmaiņas un vai līdz janvāra vidum atradīsies nauda iekšējā tiešsaistes tīkla saprogrammēšanai un darbināšanai. Ar likumiem viss vienkāršāk - jau rīt notiks balsojums Saeimā galīgajā lasījumā par grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā un Vēlēšanu komisiju likumā. Problēma ir ar naudu, jo, kamēr nav jaunās valdības, nav arī jaunā budžeta. Jādzīvo ar veco, un tajā vēlēšanu iecirkņu saslēgšana kopīgā tīklā nav paredzēta. Bet bez vēlētāja apmeklējuma fiksēšanas tiešsaistes režīmā brīvi izvēlēties iecirkni nevarēs.
Jānovērš kaitniecība
No vēlēšanu apmeklētības viedokļa šī jaunā iespēja varētu būt ļoti nozīmīga. Piemēram, tiem pašiem studentiem, kas no laukiem sabraukuši uz sesijām savās Rīgas skolās, būtu daudz vienkāršāk nobalsot. Jāņem vērā arī tas, ka maija beigas jau faktiski ir vasara, un, ja laiks būs silts, daudzi pilsētnieki dosies uz laukiem. Arī viņiem iespēja balsot svešā iecirknī varētu būt ļoti nozīmīga.
Savukārt Latvijai kopumā ir svarīgi ievēlēt savus deputātus, turklāt vēlams saprātīgus cilvēkus. Pašreizējā sasaukumā, piemēram, ir daži deputāti, kam Eiropas Parlamentā nepavisam nebūtu jāatrodas. Ar ko nodarbojas Iveta Grigule-Pēterse, nevienam lāgā nav priekšstata. Savukārt Andrejs Mamikins un Tatjanas Ždanokas pēctecis Miroslavs Mitrofanovs nodarbojas ar kaitniecību Latvijas tēlam. Tā vismaz uzskata viņu politiskais oponents Kārlis Šadurskis. Ikreiz, kad parlamenta Lūgumrakstu komitejā PETI tiek skatīti jautājumi par kādu sabiedrības grupu diskrimināciju ES valstīs, viņi cenšas ziņojumos iedabūt Latvijas vārdu. Vienalga, vai runa ir par nepilsoņiem, izglītības problēmām vai minoritātēm. Attiecīgi pārējo deputātu uzdevums atlikušajā pilnvaru pusgadā ir gādāt, lai Latvijas vārds šajos ziņojumos neparādās un netiek nepatiesi apvainots. Savukārt vēlētājiem jāgādā, lai nākamajā sasaukumā šādu problēmu nebūtu.
Uzziņa
* Kopējais balsstiesīgo iedzīvotāju daudzums - personas, kuras EP vēlēšanu dienā būs vismaz 18 gadu vecas un ir Latvijas pilsoņi:
1 559 485
* Pirmreizējo balsotāju skaits - personas, kas 18 gadu vecumu sasniegušas kopš iepriekšējām EP vēlēšanām 2014. gadā:
93 139
Dati: PMLP