Eiropa breksitā sargās latvieša sievu – korejieti
Lielbritānijas parlamentā nenotikušais balsojums par izstāšanās līgumu ar Eiropas Savienību izraisījis lielu neapmierinātību Eiropas Savienības institūcijās, un arī Eiropas Parlamenta kārtējā sesijā atkal nākas runāt par Brexit, kaut gan kopējā pozīcija ir apstiprināta, nostiprināta un pārapstiprināta jau pa vairākiem lāgiem.
Situācija Lielbritānijā īsumā ir šāda - valdība saskaņojusi vienošanos par izstāšanās noteikumiem ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Vakar bija jānotiek izšķirošajam balsojumam britu parlamentā, taču premjere Terēza Meja to atlika, jo kļuva skaidrs, ka atbalstam nepieciešamās balsis neizdosies savākt. Īri negrib cieto robežu ar Ziemeļīriju, skoti vispār nevēlas izstāties. Un tad vēl jāatgādina, Eiropas Savienības tiesa konstatējusi, ka Lielbritānija ir tiesīga ieslēgt atpakaļgaitu. Premjere ir devusies zibakcijā - līguma glābšanas tūrē pie Eiropas valstu līderiem. Varbūt kaut ko tajā tomēr vēl var mainīt.
Diskutēt ir labi, bet pietiek
Eiropas Parlamentā šāda Mejas rīcība gan izraisījusi lielu neizpratni. Kā sesijas ievadā atzina parlamenta prezidents Antonio Tajāni: «Diskutēt ir labi. Ir labi tikties ar Mejas kundzi. Bet tas šobrīd vairs nav nepieciešams!» Un arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atzina, ka esot pārsteigts par rosinājumu atsākt sarunas, jo «vienošanās, ko esam panākuši, ir ne tikai labākā iespējamā, bet arī vienīgā iespējamā. Turklāt esam to izdarījuši viedā veidā». Viedums meklējams pārejas periodā, kas noteikts no 30. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Tātad vēl vairāk nekā gads, kura laikā var darināt normatīvos aktus, kas regulēs turpmāko dzīvi. Bet līdz tam dzīve noritētu pa vecam, it kā Lielbritānija joprojām būtu Eiropas Savienības dalībvalsts.
Taču, kamēr Lielbritānija nav tikusi skaidrībā, ko īsti pati vēlas, spēkā ir visi četri Brexit turpmākās norises varianti - neizstāšanās, izstāšanās atlikšana, izstāšanās ar līgumu un izstāšanās bez līguma. Protams, sliktākā būtu pēdējā versija, jo tad 29. martā iestātos liels juceklis, kas skartu abas puses. Tostarp arī Latvijas iedzīvotājus. Arī mums ir kontakti ar karalisti. Eiropas Komisijas izplatītajā jautājumu-atbilžu lapā par Brexit ietekmi uz iedzīvotāju tiesībām Latvija gan piesaukta ne ar to raksturīgāko piemēru: «Esmu korejiete. Atbraucu uz Lielbritāniju dzīvot ar vīru latvieti, bet laulība aizgājusi šķērsām. Vēlos šķirties, bet raizējos, kā tas ietekmēs manas uzturēšanās tiesības pēc pārejas perioda beigām.» Faktu lapa korejietei paskaidro, ka Izstāšanās līgums tāpat kā ES brīvās pārvietošanās likums aizsargā arī ES pilsoņu šķirteņus. Laulībā jāiztur trīs gadi, un vismaz viens no tiem jānodzīvo britu zemē. Tad korejietei esot tiesības palikt.
Kurš maksās par dīkstāvi?
Taču Brexit ietekme aptvers ne tikai atsevišķus indivīdus, bet visas dzīves jomas un tautsaimniecības nozares kopumā. Uzņēmējdarbība šobrīd nav apstājusies politiķu galīgā verdikta gaidās. Slēdzot līgumus, iespējamais juceklis tiek ņemts vērā. Piemēram, būvniecībā Latvijas sadarbības partneri no britu puses apņemas apmaksāt muitas nodevas, ja tādas tiks ieviestas. Taču neuzņemsies finansiālu atbildību par transporta dīkstāvi uz robežas, ja starp ES un Lielbritāniju tiks ieviesta robežkontrole. Un pieredze rāda, ka slikti organizētas robežprocedūras rada kilometriem un dienām garas kravas automašīnu rindas.
Eiropas Parlamentā jaunapstiprinātais Latvijas deputāts Kārlis Šadurskis prognozē, ka transporta jomā Brexit izraisīs milzu problēmas. Un ne tikai tur. Līdz ar britiem aizies nauda, un iztrūkstošā finansējuma dēļ var nākties apcirpt izglītības un zinātnes projektus. Viens no tādiem ir pavisam konkrēts Latvijas zinātnisko institūciju projekts 20 miljonu vērtībā - saistīts ar viedo materiālu izstrādi. Šadurskis to zina, jo uz Eiroparlamentu pārcēlies pēc darba izglītības un zinātnes ministra amatā.
Lielbritānijā dzīvojošos latviešus Brexit skars vairāk. Viņiem jārēķinās ne vien ar savām ārzemnieku problēmām, bet arī tām, kas attiecas uz karalistes iemītniekiem kopumā. Piemēram, uz salas neražo insulīnu. Tas nozīmē, ka medikamenta cena celsies, un latviešu izcelsmes diabētiķiem nāksies maksāt vairāk.
Finansiāli zaudējumi gaidāmi arī Eiropas Savienībai kā institūcijai, un ne tikai tādēļ, ka briti aizies ar 11 līdz 14 miljardu lielām iemaksām bloka budžetā. No Lielbritānijas prom jāpārceļas milzīgām iestādēm. Piemēram, Eiropas Zāļu aģentūrai. Bet tās līgums par nekustamā īpašumu nomu Londonā noslēgts uz 50 gadiem, bez atkāpšanās iespējām.
Juceklis vairo eirooptimismu
Sarežģījumu britu izstāšanās procesā ir tik daudz, ka tā pretinieki jau sāk cerēt uz atkārtotu referendumu. Deputāts Šadurskis gan lielas cerības nelolo - 1% ticamības. «Tas būtu smieklīgi, ka valsts pati uzsāk tik grandiozu procesu un pēc tam pati nospiež UNDO. Politiķiem, kas virzīja Brexit ideju, tā būs politiskā nāve.»
Faktiski Lielbritānija šobrīd atrodas pamatīgā strupceļā. Nevienai nometnei šobrīd nav pārliecinoša pārsvara, taču abas kritizē premjeri Meju, kura nemaz nevēlējās saņemt un pildīt šādu uzdevumu - stāties laukā no Eiropas Savienības. Turklāt, kā atzīst Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere, šie kritiķi nepiedāvā plānu, kā rīkoties tālāk. Tikai cenšas izgāzt sagatavoto vienošanos. To, ka bez vienošanās 1. aprīlī sāksies haoss, saprot visi, un tā nebūs nekāda joku diena. I. Vaidere pieļauj, ka tieši tāds ir britu premjeres plāns - maksimāli novilcināt vienošanos un piedāvāt to savam parlamentam tikai mirkli pirms haosa iestāšanās kā vienīgo glābiņu - a ja nu tiek cauri.
Savdabīgi, ka šī ieilgusī drāma eirooptimistiem kļuvusi par papildu argumentu Eiropas Savienības slavēšanai - redz, kas jāpiedzīvo, ja kāda valsts sadomā izstāties. Un, kā rāda Eiropas barometra jaunākās aptaujas, optimisms patiešām vairojas. Savas valsts atrašanos Eiropas Savienībā par labu lietu esam atzīst vidēji 68% ES iedzīvotāju. Pērn tikai 57%. Un arī Latvijā vērojams būtisks eirooptimisma kāpums - no 45% pērn uz 64% šajā gadā.