Amerikas Savienotās Valstis atteikušās sniegt informāciju Lietuvas Ģenerālprokuratūrai, ko tā lūgusi saistībā ar izmeklēšanu par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno cietumu Lietuvā.
"Tajā norādīts, ka ASV nav iespējas sniegt pieprasītos datus un atbildes uz Lietuvas prokuroru jautājumiem," sacīts Lietuvas Ģenerālprokuratūras paziņojumā.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka saņēmusi no ASV atbildi uz septembrī nosūtīto starptautisko tiesiskās palīdzības lūgumu.
"Tajā norādīts, ka ASV nav iespējas sniegt pieprasītos datus un atbildes uz Lietuvas prokuroru jautājumiem," sacīts Lietuvas Ģenerālprokuratūras paziņojumā.
Ģenerālprokuratūra piebildusi, ka turpina pirmstiesas izmeklēšanu "atbilstoši izmeklēšanas un procesuālo darbību plānam", un uzsvērusi, ka noteikt visus izmeklēšanai svarīgos apstākļus un dot tiem vērtējumu būs iespējams "tikai pēc tam, kad tiks iegūti visi nepieciešamie dati".
ASV Senāts 2014.gada decembrī publiskoja ziņojumu par CIP slepenajiem aizturēšanas centriem. Cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka viens no šiem centriem, kas ziņojumā dēvēts par "violeto centru", no 2004. līdz 2006.gadam atradies Antaviļos, netālu no Viļņas.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra pēc tiesu lēmumiem 2014.gadā sāka pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu cilvēku nelikumīgu transportēšanu pāri valsts robežai, bet 2015.gadā - arī par amatpersonu pilnvaru pārkāpšanu. Šīs izmeklēšanas ietvaros nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi ASV, Polijai, Rumānijai un citām valstīm. Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka saņemtas vairākas atbildes, "taču nekāda izmeklēšanai svarīga informācija nav iegūta".
Sīkāka informācija par izmeklēšanu netiek sniegta, norādot, ka tā ir slepena.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 31.maijā atzina, ka Lietuva un Rumānija līdzdarbojušās CIP programmā, ļaujot turēt apcietinājumā par terorismu aizdomās turētas personas slepenās ieslodzījuma vietās šo valstu teritorijā, un tādējādi pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz brīvību, privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz aizstāvību tiesā.
Strasbūras tiesa, kas Lietuvas lietu izskatīja pēc Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasības, nolēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 100 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā un jāsedz tiesas izdevumi 30 000 eiro apmērā.
ASV amatpersonas uzskata, ka Abu Zubaida ieņēmis augstu vietu starptautiskās islāmistu teroristu organizācijas "Al Qaeda" hierarhijā un bijis iesaistīts 2001.gada 11.septembra uzbrukumu rīkošanā, bet viņam nav izvirzītas nekādas apsūdzības.
Strasbūras tiesa arī noteikusi, ka Lietuvai pēc iespējas drīzāk jāpabeidz Ģenerālprokuratūras veiktā izmeklēšana, lai noskaidrotu un sodītu personas, kas atbildīgas par savu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī cilvēku nelikumīgu pārvešanu pāri valsts robežai un turēšanu ieslodzījumā. Turklāt Lietuvai arī uzdots vērsties pie ASV institūcijām un pieprasīt, lai tiktu mazinātas pret Zubaidu pieļauto pārkāpumu sekas.
Lietuvas valdība 31.augustā ECT iesniedza lūgumu lietu nodot izskatīšanai Lielajā kolēģijā, tādējādi pārsūdzot ECT maijā pieņemto spriedumu.
Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī darbojies CIP cietums.