Augstākās NATO un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas ceturtdien nosodījušas Krievijas kiberuzbrukumus Hāgā bāzētajai starptautiskajai Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW), šādi reaģējot uz Nīderlandes apsūdzībām, ka kiberuzbrukumā vainojami Krievijas militārā izlūkdienesta aģenti.
Lielbritānija sniegusi palīdzību Nīderlandes izmeklēšanai, savukārt Austrālija norādījusi, ka Maskava ir vainojama vairākos pēdējā laika kiberuzbrukumos civilām organizācijām visā pasaulē.
"NATO sabiedrotie solidāri atbalsta Nīderlandes un Lielbritānijas valdību lēmumu nosodīt Krieviju par tās klajajiem centieniem graut starptautiskās tiesības un institūcijas," paziņojumā norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Krievijai ir jāizbeidz šāds pārgalvīgs uzvedības veids, arī spēka pielietošana pret tās kaimiņiem, centieni iejaukties vēlēšanu procesos un izplatītās dezinformācijas kampaņas."
NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē ceturtdien Nīderlande informēja aliansi par jaunāko izmeklēšanu.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni nosodīja Krievijas "centienus graut OPCW integritāti".
"Šis agresīvais solis demonstrē nicinājumu OPCW, kas darbojas, lai atbilstoši ANO mandātam izskaustu ieročus visā pasaulē, oficiālajam mērķim," teikts paziņojumā.
Nīderlande aprīlī novērsusi Krievijas kiberuzbrukumu OPCW Hāgā un izraidījusi četrus krievu aģentus, ceturtdien paziņoja Nīderlandes Aizsardzības ministrija.