Maķedonijas valdība sola panākt valsts nosaukuma maiņu

Vienlaikus opozīcija pauž pārliecību, ka vēlētāju zemā aktivitāte referendumu padarījusi par neleģitīmu.

"Vairāk nekā 90% no balsu kopskaita ir "jā", tāpēc tagad tā ir parlamenta kārta apstiprināt vairākuma gribu," premjerministrs Zorans Zaevs paziņoja preses konferencē.

Tomēr labējās opozīcijas partijas VMRO-DPMNE līderis Hristijans Mickoskis uzsvēra, ka vēlētāju aktivitāte bijusi zema, bet valdība "zaudējusi savu leģitimitāti".

Lai tiktu ratificēta Maķedonijas un Grieķijas vienošanās, kas paredz valsti pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju, Zaevam parlamentā nepieciešams divu trešdaļu atbalsts.

Zaevam ir viņa koalīcijā ietilpstošo etnisko albāņu organizāciju atbalsts, bet viņam par labu šim plānam būs jāpārliecina arī opozīcijas deputāti.

Mickoskis sacīja, ka vēlētāji atsaukušies aicinājumam boikotēt referendumu.

Viņš aicināja valdību "respektēt tautas gribu".

Valdība tagad nedēļu izvērsīs aktivitātes, lai iegūtu opozīcijas deputātu atbalstu, pirmdien sacīja aizsardzības ministre Radmila Šekerinska.

"Ja ne, tad mēs rīkosim pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas," viņa sacīja preses konferencē.

Zaeva valdošajai koalīcijai parlamentā ir 69 no 120 balsīm.

Lai iegūtu nepieciešamo divu trešdaļu atbalstu, Zaevam jāpārliecina vismaz 11 deputāti.

Maķedonijā svētdien notikušajā referendumā vairākums dalībnieku atbalstīja valsts nosaukuma maiņu, kas nepieciešama, lai pavērtu šai Balkānu valstij ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO, tomēr balsotāju aktivitāte bija zema.

Vairāk nekā 90% nobalsojušo atbalstīja Maķedonijas pārdēvēšanu par Ziemeļmaķedoniju, tomēr referendumā piedalījās tikai trešā daļa no 1,8 miljoniem balsstiesīgo pilsoņu.

Referenduma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs atbalstāt dalību Eiropas Savienībā un NATO, pieņemot vienošanos starp Maķedonijas Republiku un Grieķijas Republiku?" Vienošanos jūnijā parakstīja Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs un Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs.

Lai referendumu atzītu par notikušu, tajā bija jāpiedalās vismaz 50% balsstiesīgo. Taču Zaeva valdība iepriekš norādījusi, ka referendumam ir konsultatīvas raksturs. Tas nozīmē, ka valdība var pieņemt referenduma iznākumu kā tautas gribas atspoguļojumu, neskatoties uz aktivitātes līmeni.

Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.

Vienošanās jāratificē arī Grieķijas parlamentā.

Pēc referenduma iecirkņu slēgšanas Grieķijas premjers Aleksis Ciprs telefonsarunā pauda atbalstu Zaevam, uzteicot viņu par apņēmību un drosmi, cenšoties pabeigt vienošanās īstenošanu.

ES paplašināšanās komisārs Johanness Hāns uzsvēris, ka viņš sagaida, ka visi politiskie līderi respektēs referendumā pieņemto lēmumu un to īstenos ar vislielāko atbildību, neskatoties uz politiskajām atšķirībām.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs tviterī paziņojis, ka referenduma rezultāti sniedz vēsturisku iespēju. "NATO durvis ir atvērtas," viņš piebildis.