Grībauskaite: Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību

Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, piektdien uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, uzrunājot žurnālistus pirms tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

"Esam pārliecināti, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību un savu vietu globālajā pasaulē, un šai ziņā Vācija un kanclere ir tās līderes, no kurām būs atkarīgs, kāda būs Eiropas nākotne," viņa norādījusi.

Pieaugot spriedzei starp Eiropas Savienību (ES) un ASV attiecībā uz tirdzniecību, kā arī noteiktām starptautiskajām saistībām un prezidenta Donalda Trampa nostāju NATO jautājumā, Lietuvai dažkārt nākas manevrēt strīdos starp ES un ASV, jo Viļņa uzskata Vašingtonu par savu galveno drošības garantu.

Kā izteikusies Grībauskaite, Lietuvas un Vācijas nostāja stratēģiskajos Eiropas jautājumos pilnībā sakrīt.

"Eiropas izaicinājumi šobrīd ir ļoti plaši un globāli - tā ir gan starptautiskā tirdzniecība, gan migrācija, tādēļ esam gatavi kopā ar Vāciju un ES aktīvi risināt šos globālos izaicinājumus," viņa uzsvērusi.

Vācijas kanclere pateikusies Lietuvas prezidentei par atbalstu un norādījusi, ka gatavojas ar viņu pārspriest "sarunas, kas notiek ar ASV un nav vieglas", kā arī migrācijas problēmas.

Grībauskaite arī paudusi gandarījumu par Lietuvas attiecībām ar Vāciju, norādot, ka pašlaik tajās vērojams "sekmīgākais posms vēsturē".

Vācija ir trešā lielākā ārvalstu investore Lietuvā, tās investīcijas sasniedz 1,1 miljardus eiro.

Vācija ir arī viena no svarīgākajām bruņojuma piegādātājām Lietuvai, kas no tās pērk kājnieku kaujas mašīnas, pašgājējas haubices, bruņutehniku, kuģu lielgabalus, automātiskās šautenes un granātmetējus.

Vēl Vācija vada Lietuvā dislocēto starptautisko NATO bataljonu. Lietuva grib panākt, lai šī vienība tiktu pastiprināta arī ar pretgaisa un jūras aizsardzības elementiem.

Grībauskaite kopā ar Merkeli piektdien gatavojas apmeklēt Lietuvā dislocētos Vācijas karavīrus.