Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Strasbūrā notiekošās EP plenārsesijas laikā nākamnedēļ balsos par EP pozīciju sarunās ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par autortiesību noteikumiem digitālajā jomā, kā arī diskutēs par jauniem noteikumiem naudas atmazgāšanas novēršanai, informēja EP Informācijas birojā Latvijā.
Vislielākos strīdus izraisījuši direktīvas 11.pants un 13.pants, kuru mērķis ir palielināt ziņu autoru ienākumus un vērsties pret nelegālu ar autortiesībām aizsargātu materiālu izmantošanu tādās interneta platformās kā "Youtube" un "Facebook".
Jūlijā EP deputāti nobalsoja par EP Juridisko jautājumu komitejas sagatavotā piedāvājuma pārskatīšanu. 11.septembra debatēs EP deputāti apspriedīs jautājumus, kam sarunās ar ES dalībvalstīm būtu pievēršama īpaša uzmanība. 12.septembra plenārsēdē notiks balsojums par EP Juridiskās komitejas sagatavoto pozīciju un piedāvātajiem grozījumiem.
Apstiprinātais teksts būs EP pozīcija sarunās ar dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē. Tā savu nostāju apstiprināja šā gada maijā.
Jau vēstīts, ka jaunā autortiesību noteikumu direktīva liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām. Pret direktīvas projektu asi iebilst ASV tīmekļa lieluzņēmumi, kā arī interneta brīvības aizstāvji, kas bažījas, ka jaunie noteikumi var sadārdzināt izmaksas patērētājiem. Vislielākos strīdus izraisījuši direktīvas 11.pants un 13.pants, kuru mērķis ir palielināt ziņu autoru ienākumus un vērsties pret nelegālu ar autortiesībām aizsargātu materiālu izmantošanu tādās interneta platformās kā "Youtube" un "Facebook".
11.septembrī deputāti diskutēs arī par jauniem noteikumiem naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei, savukārt balsojums paredzēts 12.septembrī. Pašlaik atšķirības ES dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi.
Jaunie noteikumi, tostarp vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu, šo situāciju uzlabotu. Jaunie skaidras naudas pārrobežu aprites noteikumi novērstu esošos trūkumus, paplašinot skaidras naudas definīciju un iekļaujot tajā zeltu un nepersonalizētas elektroniskas skaidrās naudas kartes. Jādeklarē būtu arī "nepavadīti" naudas sūtījumi, piemēram, pa pastu.
Tāpat otrdien, 11.septembrī, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ar EP deputātiem un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru debatēs par Eiropas nākotni, kļūstot par diskusiju cikla devīto dalībnieku. Debašu sākums paredzēts plkst.10 pēc Latvijas laika, savukārt plkst.13.45 pēc Latvijas laika EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni un Ciprs piedalīsies kopīgā preses konferencē.
Oktobra pirmajā sesijā deputātus uzrunās Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass. Līdz šim ar deputātiem diskutējuši astoņi līderi, tajā skaitā Īrijas, Horvātijas, Portugāles, Beļģijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Polijas premjeri, kā arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Savukārt pirms 12.septembrī pieņemt lēmumu, vai ES jāsper soļi tās pamatvērtību aizsardzībai, EP deputāti otrdien apspriedīs tiesiskuma stāvokli Ungārijā. Sēdē piedalīsies arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš diskusijas sākumā uzrunās EP deputātus, lai iepazīstinātu viņus ar savu skatījumu.
EP Pilsoņu brīvību komiteja iepriekš secināja, ka Ungārijā pastāv nopietns ES vērtību pārkāpuma risks, un aicināja ES dalībvalstis uzsākt Līguma par Eiropas Savienību 7.panta 1.punktā paredzēto procedūru ES pamatvērtību - tiesiskuma, cilvēktiesību, demokrātijas ievērošanas - apdraudējuma novēršanai.
Sagatavotajam likumdošanas iniciatīvas priekšlikumam jāsaņem absolūts balsu vairākums un vismaz divas trešdaļas (376) balsojušo EP deputātu atbalsts. Tikai tad tas tiks uzskatīts par pieņemtu un tiks nosūtīts ES Padomei. Šī var kļūt par pirmo reizi, kad EP aicina uzsākt 7.panta procedūru.
11.septembrī eiroparlamentārieši arī apspriedīs "Amerika pirmajā vietā" politiku. Pēdējā laika ASV lēmumi pārtraukt dalību starptautiskajos nolīgumos un atteikties no saistībām apdraud ES un ASV partnerību. Neskatoties uz to, ir svarīgi to saglabāt, uzskata EP deputāti.
Balsojums par ziņojuma projektu paredzētas 12.septembrī. Ziņojuma projektā norādīts, ka ES un ASV attiecības ir globālās stabilitātes garants. Tajā arī pausta nožēla par ASV administrācijas īstenoto "Amerika pirmajā vietā" politiku, kas kaitē kā ES, tā ASV interesēm un mazina savstarpējo uzticēšanos.
EP deputāti arī norāda, ka ASV lēmums noteikt tērauda un alumīnija tarifus nav pamatojams ar nacionālās drošības apsvērumiem. Viņi aicina ASV tos atcelt, norādot, ka tirdzniecības strīdi būtu risināmi Pasaules Tirdzniecības Organizācijā.
Neskatoties uz saspringtajām attiecībām, deputāti uzskata, ka ES un ASV partnerība būtu stiprināma, iestājoties par kopīgām vērtībām un starptautisko tiesību ievērošanu. Tādas lielvaras kā Krievija un Ķīna īsteno ar šīm vērtībām nesaderīgu politiku.
11.septembrī deputāti balsos par ES Solidaritātes korpusa izveidi, kas jauniem cilvēkiem visā ES piedāvās brīvprātīgā darba iespējas. Kad oficiālu lēmumu būs pieņēmusi arī ES Padome, organizācijas un jaunieši varēs pieteikties projektiem jaunās programmas ietvaros.
Programma paredzēta 17 līdz 30 gadus veciem cilvēkiem, kuri var reģistrēties un pieteikties aktivitātēm izglītības, veselības, vides aizsardzības, bēgļu uzņemšanas un citās jomās. Projektus īstenos EK apstiprinātas organizācijas.
Solidaritātes korpusa aktivitātēm no 2018.gada līdz 2020.gadam paredzēti 375,6 miljoni eiro. Paredzams, ka pirmais aicinājums pieteikt projektus tiks izziņots vēl pirms gada beigām. Eiropas Komisija piedāvājusi no 2021.gada līdz 2027.gadam programmas īstenošanai atvēlēt 1,26 miljardus eiro.
Tikmēr 12.septembrī EP deputāti debatēs, bet 13.septembrī rosinās jaunus pasākumus plastmasas pārstrādes veicināšanai. EP deputāti atbalsta vienota tirgus izveidi pārstrādātajai plastmasai un piedāvā jaunus soļus cīņai ar atkritumiem jūrā.
Stimuli atkritumu savākšanai jūrā, ES mēroga bioloģiskās noārdīšanās un kompostējamības standarti un definīcijas, kā arī līdz 2020.gadam ieviests pilnīgs oksonoārdāmas plastmasas aizliegums - tā ir daļa no nesaistošās rezolūcijas projektā iekļautajiem deputātu priekšlikumiem. EP deputāti atbalsta arī mikroplastmasas aizliegšanu kosmētikā un tīrīšanas līdzekļos vēl pirms 2020. gada.
EP deputāti arī debatēs un pieņems rezolūciju par ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatēto problēmu novēršanu, jo atsevišķu ķimikāliju klātbūtne produktos var kavēt pārstrādi.
Lai nemaldinātu patērētājus, viena un tā paša zīmola produktiem vienādā iepakojumā visā ES būtu jābūt arī vienādam sastāvam. Tā norādīts rezolūcijā, par kuru EP deputāti balsos 13.septembrī. Vairākās ES dalībvalstīs, galvenokārt Centrāleiropā un Austrumeiropā, veiktu pārbaužu un pētījumu rezultāti ir pierādījuši, ka vienotajā tirgū ar to pašu zīmolu tiek reklamēti un izplatīti atšķirīga sastāva un kvalitātes produkti.
Atšķirības konstatētas ne tikai pārtikas produktos - zivju pirkstiņos, šķīstošajās zupās un šķīstošajā kafijā vai atspirdzinošajos dzērienos, bet arī tīrīšanas līdzekļos, kosmētikā, tualetes piederumos un zīdaiņiem paredzētos produktos. Ziņojuma projektā teikts, ka atšķirīga sastāva produktus uzņēmumi atšķirīgās dalībvalstīs nedrīkstētu pārdot ar to pašu zīmolu. Ja ražotājs vēlas pielāgot produktu atšķirīgu dalībvalstu tirgum, patērētāji skaidri jāinformē par pielāgojumiem attiecībā uz katru atsevišķo produktu.
EP deputāti cīņai ar "divējādo kvalitāti" rosina ES un valstu līmenī īstenot vairākus pasākumus, tostarp uzlabot pārrobežu sadarbību un apmaiņu ar informāciju, veikt salīdzinošus testus un precizēt Negodīgas komercprakses direktīvu, ar kuras priekšlikumu EK nāca klajā šā gada aprīlī.
