Igaunija "nedrīkst pazemināt ambīciju līmeni" savas austrumu robežas izbūvē, ceturtdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass, noraidot kritiku, ko iekšlietu ministram Andresam Anveltam šai jautājumā izteicis valsts kontrolieris Janars Holms.
''Alternatīva ir tas, kas mums ir šobrīd, bet tas mums neder, tas negarantē drošību."
Vēstulē Anveltam Holms šonedēļ rakstīja, ka Iekšlietu ministrija nav piedāvājusi alternatīvus robežas izbūves variantus, izņemot esošo plānu 320 miljonu eiro vērtībā. Viņš mudināja pilnveidot austrumu robežas aprīkošanas plānu un norādīt tajā tehnisko risinājumu atlases kritērijus, kā arī iespējamos alternatīvos risinājumus, to efektivitāti un izmaksas.
Valsts kontrolieris uzsvēra, ka runa ir par ļoti lielām investīcijām, bet valdības locekļiem nav bijis iespējas pieņemt labi pārdomātu un uz pienācīgu informāciju balstītu lēmumu.
Savukārt premjers ceturtdien preses konferencē īpaši uzsvēris, ka austrumu robežai jābūt drošai.
"Protams, ir izskatīti arī alternatīvi varianti. Alternatīva ir tas, kas mums ir šobrīd, bet tas mums neder, tas negarantē drošību," viņš sacījis, piebilzdams, ka valdība divas reizes apspriedusi robežas izbūves jautājumu kabineta sēdēs, kā arī februārī notikušajā darba apspriedē.
"Mēs nekādā gadījumā neatteiksimies no tā, ka austrumu robežai jābūt drošai, stiprai un mūsdienīgai. Tagadējā valdība ir paaugstinājusi ambīciju līmeni, pirmām kārtām ar bezpilota lidaparātu izmantošanu, par ko 2015.gadā vispār nebija runas," stāstījis Ratass.
Pēc viņa teiktā, Igaunija šīs robežas apsardzībā izraudzījusies citu ceļu nekā Latvija, kas izmanto lielu robežsardzes personālsastāvu.
"Igaunija neapšaubāmi izvēlējusies tehnoloģiski mūsdienīgāku risinājumu ar plašāku digitālo tehnoloģiju izmantojumu. Uzskatu, ka tā ir pareiza izvēle," paziņojis premjers.
Viņš pieminējis arī migrācijas problēmas, norādot, ka šobrīd tās sagādā daudz raižu Dienvideiropas valstīm, bet ar laiku migrācijas plūsmas var pavērsties austrumu virzienā un tad tās būs jūtamas arī pie Igaunijas austrumu robežas.
Kā izteicies Ratass, tad vairs nebūs laika nodarboties ar robežas infrastruktūras sakārtošanu.
Igaunijas valdības vadītājs arī norādījis, ka lēmums par minēto lielo līdzekļu piešķiršanu robežas izbūvei vēl nav pieņemts.
"Vai jautājums par 320 miljoniem eiro ir atrisināts? Nē, jo mēs varam operēt ar summām tikai budžeta stratēģijā paredzētā cikla robežās," viņš skaidrojis, norādot, ka pašreizējā budžeta stratēģijā robežas aprīkošanai atvēlēti 90,9 miljoni eiro.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas aplēsēm austrumu robežas tehniskajai aprīkošanai un šo sistēmu uzturēšanai līdz 2026.gadam būs vajadzīgi 320 miljoni eiro.
Igaunijas finanšu ministrs Tomass Teniste piebildis, ka Igaunija šim mērķim centīsies piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.