Eksperts: ES iestāšanās sarunu ar Turciju turpināšana ir ES vērtību izņirgšana

Eiropas Savienībai (ES) būtu formāli jāpārtrauc iestāšanās sarunas ar Turciju, citādāk notiek ņirgāšanās par pašas ES vērtībām, šādu viedokli pauda nevalstiskās organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš.

Viņaprāt, šādu sarunu turpināšana ar valsti, "kura ar demokrātiju ir ļoti uz jūs", ir pilnīgs farss. Sarunu nepārtraukšanu Gobiņš raksturoja kā trauslu balansēšanu, kas parasti tiek īstenota attiecībās ar populistiskiem režīmiem. "Ja sarunas pārtrauktu, to uzskatītu par nedraudzīgu aktu, tādēļ labāk tās iesaldēt. ES to nedara, jo nevēlas aizkaitināt un pastiprināt antidemokrātiskos un antieiropeiskos spēkus," pieļāva organizācijas prezidents.

Pēc Gobiņa domām, iestāšanās sarunu turpināšanai no ES puses ir arī praktiskie apsvērumi, proti, Turcija ir svarīgs ES kaimiņš un arī NATO dalībvalsts. Turcija arī ir tiešos kaimiņos ar Sīriju, no kuras nāk bēgļu plūsmas, un ES un Turcija arī sadarbojas migrācijas ierobežošanā un Sīrijas miera nodrošināšanā. Vienlaikus eksperts atzīst, ka Turcija pati Sīrijā nevis nodrošina un veicina mieru, bet dara tieši pretējo.

Tāpat viņš skaidroja, ka sarunāšanās divu pušu starpā ir svarīga, bet, ja otrā pusē ir tāds līderis kā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans, "kam ir sirsnīgi vienalga par sarunāšanos un kura sarunāšanās ir monologs", tad, viņaprāt, aktuāls ir jautājums, vai šāda sarunāšanās vispār ir nepieciešama. Viņš arī uzsvēra, ka problemātiskas attiecības starp Turciju un citām valstīm pastāv NATO ietvaros. "Demokrātiskuma mazināšana Turcijā notiek masīvi, bet NATO ir demokrātisku valstu alianse. Tāpēc arī šī sadarbība ir problemātiska," piebilda Gobiņš.

Komentējot svētdien Turcijā notikušo vēlēšanu rezultātu, "Eiropas kustība Latvijā" prezidents vērsa uzmanību, ka tagad visa vara ir viena cilvēka rokās, kas raksturojams kā interesants demokrātijas modelis, ja to par tādu vispār varot nosaukt. "Reizē notika arī parlamenta vēlēšanas, un tajās Erdoanam nav vairākuma, bet tam nav nozīmes, jo ar dekrētiem viņš var izdarīt ko vien vēlas," atzina Gobiņš.

Viņaprāt, vēlēšanas Turcijā notikušas nedemokrātiskā gaisotnē un arī militārā ārkārtas stāvokļa gaisotnē. Šajā kontekstā notikusi ļoti masīva brīvās preses vajāšana, kā arī tiesu tīrīšana un pārkārtošana, kas nozīmē, ka divi demokrātijas balsti šajā valstī ir bijuši ļoti ierobežoti, uzskata Gobiņš.

"Latvijai šis vēlēšanu iznākums nozīmē to, ka Erdoans ir izvērsts Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs. Pats Erdoans sevi centās atainot kā milzīgu tautas daļu, bet tajā pašā laikā dzīvo milzīgā pilī un opozicionārus cenšas attēlot kā ļaundabīgu eliti. Jāuzmanās uz tādām lietām Latvijā neiekrist. Mēs tagad redzam, cik trausla ir demokrātija, jo kopš Otrā pasaules kara tā Turcija šķita kā stabila demokrātija. Tā ir katra atbildība, la šādi cilvēki, kas rīkojas antidemokrātiski, tiktu savlaicīgi atklāti," piebilda eksperts.

Jau vēstīts, ka Turcijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Erdoans, bet parlamenta vēlēšanās - viņa Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) vadītā alianse, kurai būs absolūtais vairākums, liecina valsts ziņu aģentūras "Anadolu" izplatītie provizoriskie rezultāti.

Pēc šiem rezultātiem, Erdoans saņēmis 52,5% balsu, bet otrajā vietā ir opozīcijā esošās CHP kandidāts Indže, kas ieguvis 30,7% balsu.

Trešajā vietā ar 8,4% balsu ir apcietinājumā esošais kurdu politiķis Selahatins Demirtašs no opozīcijā esošās Tautas demokrātiskās partijas (HDP), bet ceturtajā vietā ar 7,3% balsu ir Merala Akšenera no opozīcijā esošās Labās partijas.

Abi pārējie kandidāti katrs ieguvis mazāk nekā vienu procentu balsu.

Vēlēšanām bija jānotiek 2019.gada 3.novembrī, taču aprīlī Erdoans izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kā iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus.

Erdoans ir uzvarējis visās vēlēšanās, kopš viņa partija AKP nāca pie varas 2002.gadā, un šo gadu gaitā viņš kļuvis aizvien autoritārāks. Līdz 2014.gadam viņš bija premjerministrs, bet, kad partijas statūti viņam vairs neļāva vēl vienu termiņu ieņemt premjera amatu, kandidēja un uzvarēja prezidenta vēlēšanās, bet pēc tam viņa vadībā Turcija tika pārvērsta no parlamentāras par prezidentālu valsti.

Pēc šīm parlamenta vēlēšanām stāsies spēkā konstitūcijas grozījumi par valsts pāreju uz prezidentālo sistēmu, kurā tiks likvidēts premjera amats un prezidentam piešķirtas plašas pilnvaras. Turpmāk prezidents vadīs valdību un lems par valsts budžetu.

Tikmēr vēl šajā pavasarī Eiropas Komisija (EK) savā ziņojumā par ieilgušajiem Turcijas centieniem iestāties ES atzina, ka Turcijā vēl pastāv "nopietni trūkumi" demokrātijas un likuma varas jomās. "Turcijai vajag nepārprotami apņemties ievērot labas kaimiņattiecības," piebilda EK savā ziņojumā.

ES augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni izslēdza iespēju atvērt jaunas sadaļas Turcijas iestāšanās sarunās. Jaunu sadaļu atvēršana šajās sarunās pašlaik ir iesaldēta.

Oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005.gadā, kad beidzot izdevās pārvarēt vairāku ES dalībvalstu pretestību, tām bažījoties par bloka nākotni pēc tik lielas musulmaņu valsts uzņemšanas. Šajās sarunās līdz šim ir atvērtas tikai 16 no 33 sadaļām.

Sarunu temps bijis ļoti gauss un pēc 2016. gada jūlijā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tās faktiski apstājušās, jo Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans izmantojis šo puču kā ieganstu vēl aktīvākai politiskās opozīcijas un neatkarīgās preses apklusināšanai.

Lai gan Turcija ir NATO dalībvalsts, tā aizvien vairāk tuvinās Krievijai un Irānai, sevišķi Sīrijas konflikta jautājumā.