Atklājies, ko tikšanās laikā neapspriedīs ASV un Ziemeļkorejas līderi

© SIPA / Scanpix

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna sarunās netiks apspriests Dienvidkorejā izvietoto ASV spēku jautājums, sestdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss.

"Tas jautājums šeit Singapūrā 12.jūnijā netiks apspriests."

"Tas jautājums šeit Singapūrā 12.jūnijā netiks apspriests," starptautiskā drošības forumā Singapūrā paziņoja Matiss.

Viņš uzsvēra, ka "jebkādas diskusijas par ASV karavīru skaitu Korejas Republikā ir atkarīgas no Korejas Republikas ielūguma viņiem tur atrasties un diskusijām starp ASV un Korejas Republiku, kas ir nošķirtas no pašreizējām sarunām ar Ziemeļkoreju. Šis jautājums diskusijās ar Ziemeļkoreju nav parādījies".

Laikraksts "New York Times" pagājušajā mēnesī vēstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps uzdevis Pentagonam sagatavot plānus ASV spēku samazināšanai Dienvidkorejā.

Kā atzinušas ASV amatpersonas, miera līguma noslēgšana starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju varētu mazināt vajadzību pēc pašlaik pussalā izvietotajiem 28 500 amerikāņu karavīriem.

Tramps ir apņēmies izvest ASV spēkus no Dienvidkorejas, norādot, ka ASV netiek pienācīgi kompensētas par to turēšanu, ka ASV spēki lielākoties aizsargā Japānu un ka desmitgadēm ilgā amerikāņu klātbūtne nav liegusi Ziemeļkorejai kļūt par kodolvalsti.

Šobrīd notiek smagas sarunas ar Dienvidkoreju par to, kā dalīt spēku turēšanas izmaksas. Saskaņā ar līgumu, kas beigsies šī gada beigās, Dienvidkoreja sedz apmēram pusi no amerikāņu karavīru turēšanas izmaksām - vairāk nekā 800 miljonus dolāru gadā. Trampa administrācija pieprasa, lai Seula segtu faktiski visas ASV spēku klātbūtnes izmaksas.

Politika

Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies, un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais