Lietuva lēmumu CIP cietumu lietā dēvē par ''uz netiešiem pierādījumiem'' balstītu

© AP / Scanpix

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atzinums, ka Lietuva līdzdarbojusies ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno cietumu programmā, balstās vienīgi uz netiešiem pierādījumiem, norādījusi Lietuvas valdības pārstāve Strasbūras tiesā Karolīna Bubnīte.

"Nav konstatēts, ka uz Lietuvu vai no Lietuvas lidmašīnās tiešām būtu transportēta tieši šī persona, un nav konstatēta arī nekāda konkrēta Lietuvas amatpersonu iesaiste''.

"ECT būtībā balstījusies tikai uz netiešiem pierādījumiem, tas ir, uz publiskajā telpā pieejamo informāciju," viņa sacījusi žurnālistiem Lietuvas Tieslietu ministrijā, komentējot tiesas atzinumu, ka Lietuvā 2005. un 2006.gadā darbojies slepens CIP cietums.

Kā ziņots, Strasbūras tiesa, kas šo lietu izskatīja pēc Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasības, lēmusi, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 100 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā un jāsedz tiesas izdevumi 30 000 eiro apmērā.

Pēc Bubnītes teiktā, svarīgākie dokumenti, uz kuriem balstīts ECT spriedums, ir 2014.gadā publiskotais ASV Senāta ziņojums, CIP dokumenti, starptautisko un nevalstisko organizāciju veiktā izmeklēšana.

"Nav konstatēts, ka uz Lietuvu vai no Lietuvas lidmašīnās tiešām būtu transportēta tieši šī persona, un nav konstatēta arī nekāda konkrēta Lietuvas amatpersonu iesaiste," izteikusies juriste.

"Mums ne īpaši izdevās pārliecināt tiesu, un arī tiesai nav īpaši izdevies pārliecināt mūs," viņa piebildusi.

Kā atzinusi Bubnīte, ECT lietotie pierādījumu standarti atšķiras no tiem, kurus tiesas piemēro, izskatot krimināllietas, un Strasbūras tiesai pietiek noteikt, ka kāds fakts ir drīzāk iespējams, nekā neiespējams.

ECT ceturtdien atzina, ka Lietuva un Rumānija līdzdarbojušās CIP programmā, ļaujot turēt apcietinājumā par terorismu aizdomās turētas personas slepenās ieslodzījuma vietās šo valstu teritorijā, un tādējādi pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz brīvību, privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz aizstāvību tiesā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais