Vējonis: Šveice ir Latvijas tuvs draugs un partneris

© F64

Vēsturiski Šveice ir Latvijas tuvs draugs un partneris, preses konferencē Rīgas pilī, pēc tikšanās ar Šveices prezidentu Alēnu Bersē, sacīja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jaunajās Lugano vēstures arhīva telpās jūnijā tiks atklāta jauna Rainim un Aspazijai veltīta izstāde, kas apliecina to, ka vēsturiski Šveice ir Latvijas tuvs draugs un partneris.

Bersē ar dzīvesbiedri Mjurielu Cēnderi-Bersē kundzi šodien ieradās valsts vizītē Latvijā. Vējonis apliecināja, ka saredz ļoti plašas perspektīvas attīstot dažādus sadarbības projektus starp abām valstīm, piemēram, bioekonomikā, biomedicīnā, viedos materiālos, viedā enerģētikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kultūrā, izglītībā un zinātnē.

"Jaunajās Lugano vēstures arhīva telpās jūnijā tiks atklāta jauna Rainim un Aspazijai veltīta izstāde, kas apliecina to, ka vēsturiski Šveice ir Latvijas tuvs draugs un partneris. 20.gadsimta sākumā latviešu inteliģences pārstāvji izmantoja Šveices sniegto patvērumu, lai attīstītu Latvijas valstiskuma ideju," teica Vējonis.

Latvijas Valsts prezidents piebilda, ka ar pateicību atceras Šveices stingro nostāju neatzīstot Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā un to, ka Šveice bija viena no pirmajām valstīm, kas ar Latviju 1991.gadā atjaunoja diplomātiskās attiecības. Vējonis arī apliecināja, ka ļoti augstu vērtē Šveices atbalstu Latvijas attīstības, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanas procesos.

Vējonis skaidroja, ka Latvijas attiecības ar Šveici jāveido ne tikai balstoties uz finanšu palīdzības sniegšanu, bet attīstot spēcīgas divpusējās attiecības. Viņš norādīja, ka Latvija ir sasniegusi labus rezultātus, izmantojot Šveices piedāvāto palīdzību, proti, realizējot ļoti nozīmīgus projektus izglītībā, tiesu sistēmas sakārtošanā un vides sektorā.

"Kopš 90.gadu sākuma abu valstu divpusējās attiecības ir kļuvušas ievērojami plašākas un daudzveidīgākas. Mūsu valstīm ir regulārs politiskais dialogs, veiksmīga sadarbība starptautiskajās organizācijās. Arī ES un Šveices attiecību kontekstā sadarbojamies Eiropā nozīmīgu jautājumu risināšanā. Redzam ļoti lielu potenciālu turpmākai sadarbībai," apliecināja Latvijas Valsts prezidents.

Viņš ir pagodināts, ka Šveices prezidenta vizīte notiek laikā, kad Latvija svin simtgadi, kā arī norādīja, ka vizīte ir apliecinājums Šveices un Latvijas draudzīgajām attiecībām un daudzpusējai sadarbībai. “Vēlos pateikties par vērtīgo domu apmaiņu par mūsu valstu divpusējās sadarbības aspektiem, būtiskiem ES drošības politikas un starptautiskās dienaskārtības jautājumiem,” sacīja Latvijas Valsts prezidents.

Savukārt Šveices prezidents pateicās Vējonim par silto uzņemšanu un norādīja, ka šī vizīte ir viņa pirmā viesošanās Latvijā. Viņš apliecināja, ka iespēju apmeklēt Latviju tās simtgadē uzskata par privilēģiju un Šveices tautas vārdā apsveica Latviju simtgadē. Šveices prezidents arī uzsvēra, ka abu valstu attiecības un vēsturi manāmi ietekmējuši arī 20.gadsimta sākuma notikumi, kad Šveicē uzturējās daļa no Latvijas inteliģences.

"Mūsu valstis ir pratušas stāvēt pāri satricinājumiem un izturēt arī ļoti grūtus brīžus. Latvijas un Šveices ciešās saites pastiprinājusi arī latviešu inteliģences uzturēšanās Latvijā 20.gadsimta sākumā. Varu apliecināt, ka Lugano pilsētā ir atjaunota Rainim un Aspazijai veltīta izstāde, tādēļ varu paust pateicību Lugano pilsētai," teica Bersē.

Šveices prezidents arī vērsa uzmanību, ka abu valstu divpusējās attiecības ir kļuvušas intensīvākas. Kā labas vērtējamas arī ekonomiskās attiecības, taču tām vēl ir potenciāls attīstīties. Viņš pauda vēlmi ciešāk sadarboties infrastruktūras un transporta jomās, kā arī norādīja uz veiksmīgo sadarbību dažādos Eiropas mēroga projektos.

Vizītes laikā paredzētas arī Latvijas Valsts prezidenta un Ivetas Vējones kundzes rīkotās oficiālās pusdienas un Latvijas Valsts prezidenta un viņa kundzes dalība grāmatas dāvināšanas ceremonijā Tautas grāmatu plauktam, kurā dāvanu pasniegs Šveices prezidents un Mjuriela Cēndere-Bersē kundze. Vizītes laikā abas puses arī piedalījās svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais