Pētnieks: Krievija virs Baltijas jūras nepalaida raķetes, jo patiesībā tikai gribēja radīt ažiotāžu

Pat neveicot iepriekš pieteiktās raķešu šaušanas pārbaudes Latvijas ekskluzīvi ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, Krievija, iespējams, sasniegusi citu mācību mērķi - radīt publisku ažiotāžu, vērtēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Cepurītis skaidroja, ka būtu jāvērtē, vai raķešu šaušanas pārbaudes nav notikušas tehnisku iemeslu dēļ. "Varbūt raķešu sistēmas nemaz nav bijušas gatavas palaišanai," pieļāva eksperts.

Tāpat viņš pauda, ka, iespējams, tika sasniegts cits šo Krievijas mācību mērķis - radīt publisko ažiotāžu, iedodot tēmu publiskajā telpā, lai cilvēki atkal runātu par Krievijas militāro potenciālu brīdī, kas sakrita ar Latvijas iestāšanās NATO gadadienu, NATO dibināšanas gadadienu un zināmā mērā arī ar Baltijas valstu un ASV prezidenta tikšanos.

"Pavisam noteikti, ka mācībām bija viens primārs mērķis un vairāki pakārtotie elementi, ko Krievija pēdējā laikā ar militārām mācībām cenšas panākt - ne tikai tehniski pārbaudīt, bet arī radīt informatīvo fonu un ažiotāžu," skaidroja Cepurītis.

Ņemot vērā, ka par Krievijas plānoto raķešu šaušanas pārbaudi Latvijā runāts aktīvāk nekā par simboliskajiem notikumiem, zināmā mērā varētu domāt, ka Krievija kaut ko ir sasniegusi, taču tai nav izdevies radīt plašā sabiedrībā uztraukumu, vērtēja pētnieks.

Cepurītis uzsvēra, ka institūcijām izdevies laicīgi un korekti veikt skaidrojošo darbu, tādējādi izvairoties no interpretācijām un satraukuma. "Šādos gadījumos valsts institūcijas ir labākais filtrs, kas var izvērtēt, vai plašākai sabiedrībai ir draudu palielinājums, vai arī tāda nav," piebilda eksperts.

Jau vēstīts, ka Krievijas Jūras spēki no 4.aprīļa līdz 6.aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā bija plānojusi veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Taču Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šo dienu laikā Baltijas jūrā nav konstatējuši Krievijas Jūras spēku pieteiktās raķešu šaušanas pārbaudes, lai gan kaimiņvalsts kuģu kustība ir bijusi manīta.

Tāpat šonedēļ datorkļūdas dēļ bija traucēta Eiropas gaisa satiksmes kontroles sistēmas darbība. Par iespējamu lidojumu aizkavēšanos ziņoja daudzas Eiropas lidostas. Taču lidostas "Rīga" darbību šī datorkļūme neietekmēja.

"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus vairāk nekā 70 maršrutos no Rīgas, Tallinas un Viļņas. Papildus tam airBaltic piedāvā ērtus savienojumus caur Rīgu uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, NVS un Tuvajos Austrumos.