Kosovas policija pirmdien aizturēja augstu Serbijas amatpersonu, kura pēc tam tika izraidīta, pastiprinot spriedzi abu valstu attiecībās.
Serbijas pārziņā esošā Kosovas biroja vadītājs Marko Djuričs bija ieradies etniski sašķeltajā Mitrovicā, Kosovas ziemeļos. Viņš tika aizturēts, jo bija ignorējis iebraukšanas aizliegumu.
Policija Mitrovicā arī raidīja asaru gāzi, lai izklīdinātu etniskos serbus, kuri protestēja pret Djuriča aizturēšanu.
"Djuričs ieradās nelikumīgi. Policija rīkojās atbilstoši pilnvarām," paziņoja Kosovas prezidents Hašims Tači, informējot, ka aizturētais nogādāts Kosovas un Serbijas robežkontroles punktā.
Serbijas amatpersonas, kuras plāno doties uz Kosovu, parasti cenšas saņemt Prištinas atļauju pirms etnisko serbu apdzīvoto teritoriju apmeklēšanas.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs pēc Djuriča aizturēšanas sasaucis nacionālās drošības padomes sēdi un notikušo esot apspriedis arī telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Kosova un Serbija kopš sarunu sākuma 2011.gadā ir panākušas vairākas savstarpējas vienošanās, tostarp par pārvietošanās brīvību, tomēr pēdējos divos gados ar Eiropas Savienību (ES) starpniecību rīkotās sarunas nonākušas strupceļā.
Pēdējā sarunu kārtā pagājušajā nedēļā Briselē Vučičam un Tači progresu panākt neizdevās.
Kosova neatkarību pasludināja 2008.gadā, tomēr Serbija Kosovu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Kosovas neatkarību atzinušas 115 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm. Tās dalību ANO bloķē Serbijas sabiedrotās Krievijas un Ķīna. Apmēram 120 000 Kosovā dzīvojošo serbu par savu galvaspilsētu joprojām uzskata Belgradu, un Serbija viņus finansiāli atbalsta. Vairums no 1,8 miljoniem Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi.
Pēc 1998.-1999.gada kara starp Kosovas albāņu separātistiem un Serbijas spēkiem Kosova tika pakļauta ANO administrācijai, un tur drošības uzturēšanai tika izvietoti NATO miera uzturētāji.