Somijā un Kiprā notiek prezidenta vēlēšanas

Somijā šodien notiek prezidenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka savu amatu uz otru sešus gadus ilgo pilnvaru termiņu saglabās līdzšinējais valsts galva Sauli Nīnisto.

Nīnisto, kurš pērn baudīja 80% somu atbalstu, joprojām saglabā vērā ņemamu pārsvaru pār pārējiem kandidātiem, un sagaidāms, ka viņš uzvaru gūs jau pirmajā balsošanas kārtā.

Tomēr, ja nevienam no kandidātiem neizdosies iegūt vairāk nekā pusi balsu, 11.februārī nāksies rīkot otro vēlēšanu kārtu.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, kurus publicējis vadošais somu laikraksts "Helsingin Sanomat", par 69 gadus veco Nīnisto grasās balsot 68% vēlētāju.

Starp faktoriem, kas nākuši par labu pašreizējam prezidentam, ir vēlētāju apjēgsme, ka valsts galvas funkcijas pamatā ir ceremoniālas, un pat ārpolitikā, kur prezidentam ir lielāka ietekme, Nīnisto spējis veiksmīgi sadarboties ar valdību, sarunā ar aģentūru DPA norādījis Abo (Turku) Akadēmijas politikas zinātnes profesors Jērans Jūpsunds.

Pirmo reizi Nīnisto startēja prezidenta vēlēšanās 2000.gadā, taču tad viņam nācās piekāpties toreizējai prezidentei Tarjai Halonenai.

Nākamajā gadā viņš kļuva par parlamenta spīkeru un šo amatu ieņēma līdz 2011.gadam.

Savulaik Nīnisto ir ieņēmis arī konservatīvās Nacionālās koalīcijas partijas līdera amatu un finanšu ministra krēslu.

Šī gada vēlēšanām viņu izvirzījusi nevis politiskā partija, bet vēlētāju apvienība, un tas tiek vērtēts kā Nīnisto mēģinājums paplašināt savu atbalta bāzi.

Ņemot vērā pieaugošo Krievijas ārpolitikas agresivitāti, visiem astoņiem prezidenta amata kandidātiem uzdoti jautājumi par iespējamo Somijas iestāšanos NATO, un Nīnisto uz to atbildējis, ka valstij jāturas pie līdzšinējās neitralitātes politikas.

Tomēr viņš piebildis, ka dalība Rietumu militārajā aliansē "jāsaglabā kā iespēja", lai gan "šobrīd" tās īstenošanu apsvērt neesot nepieciešams.

Galvenie Nīnisto konkurenti ir Centra partijas veterāns Pāvo Vairinens, kuru arī izvirzījusi vēlētāju apvienība, un Zaļās partijas kandidāts Peka Hāvisto.

71 gadu vecais Vairinens, kas jau ceturto reizi kandidē uz prezidenta amatu un cita starpā iepriekš ieņēmis arī ārlietu ministra krēslu, kategoriski iestājas pret Somijas dalību NATO.

Hāvisto, kurš bauda ievērojami lielāku popularitāti nekā viņa pārstāvētā partija, prezidenta vēlēšanās startēja arī 2012.gadā, kad viņu pārspēja Nīnisto. Iepriekš viņš ir ieņēmis vides ministra un starptautiskās palīdzības ministra amatus.

59 gadus vecais Zaļās partijas politiķis, kurš ir atklāts homoseksuālis, bijis arī Somijas vēstnieks ANO un Eiropas Savienībā (ES).

Šobrīd par Hāvisto grasās balsot 11% somu, kamēr Vairinens var cerēt uz astoņiem procentiem balsu.

Tomēr Vairinena popularitāte kopš decembra ir pieaugusi, kamēr Hāvisto atbalsts nav mainījies.

Zīmīgi, ka divu lielāko partiju - Centra partijas un sociāldemokrātu - izvirzītie kandidāti - bijušais premjerministrs Mati Vanhanens un Tūla Hātainena - bauda ļoti zemu popularitāti un var cerēt tikai uz aptuveni trīs līdz četriem procentiem balsu, norāda Jūpsunds.

Starp trim sievietēm, kas šogad kandidē uz valsts galvas amatu, ir arī Laura Huhtasāri, kas pārstāv eiroskeptisko Somu partiju, un Kreiso alianses izvirzītā Merja Killonena.

Vēlēšanās startē arī Somijas Zviedru tautas partijas kandidāts Nilss Torvaldss, kas visaktīvāk atbalsta pievienošanos NATO.

Arī Kiprā šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kuru iznākums var atstāt ietekmi uz strupceļā nonākušajām sarunām par salas atkalapvienošanos.

Pašreizējā prezidents Nika Anastasiada divi galvenie sāncenši ir centriski labējās Demokrātiskās partijas (DIKO) līderis Nihols Papadopuls un neatkarīgais kandidāts Stavrs Mals, kuru atbalsta komunistiskā Darba tautas progresīvā partija (AKEL).

Aptaujas liecina, ka Anastasiads ievērojami apsteidz abus nopietnākos konkurentus, taču domājams, ka viņam neizdosies iegūt vairāk nekā pusi balsu un 4.februārī nāksies rīkot otro vēlēšanu kārtu.

Vēlēšanās startē arī bijušais ārlietu ministrs Georgs Lilliks, kurš sevi pieteicis kā neatkarīgais kandidāts, un galēji labējās Nacionālās tautas frontes (ELAM) līderis Hrists Hristu, taču aptaujas liecina, ka viņi tālu atpaliek no vadošās trijotnes.

Anastasiads, kurš pretendē uz otru un, kā pats apgalvo, pēdējo pilnvaru termiņu, pārstāv veco Kipras politisko eliti. Viņš uzsver savu politisko pieredzi, veselo saprātu un stingro roku, kas tam palīdzējusi sarunas par sašķeltās salas atkalapvienošanos novadīt tik tālu, cik tās nekad vēl nav nonākušas.

Sarunu nonākšanu strupceļā pagājušā gada jūlijā Anastasiads skaidro ar Turcijas "iracionālo apsēstību" ar vēlmi pārvērst Kipru par savu "protektorātu", saglabājot salā savu militāro klātbūtni.

Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.

Pašlaik Ziemeļķipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.

Galvenais sarunu klupšanas akmens izrādījās jaunais drošības izkārtojums pēc iespējamās salas atkalapvienošanās un federatīvās Kipras valsts izveides.

Anastasiada starptautiski atzītā valdība ar Grieķijas atbalstu uzstāja, ka jāatsakās no tā dēvēto valstu-garantu - Turcijas, Grieķijas un Lielbritānijas - tiesībām uz militāro iejaukšanos, un pieprasīja Turcijas militārā kontingenta izvešanu.

Savukārt Turcija uzstāja un zināmu intervences tiesību saglabāšanu un ierobežota turku armijas kontingenta atstāšanu salas ziemeļdaļā.

Aptaujas liecina, ka vairums Kipras grieķu referendumā noraidītu jebkādu vienošanos, kas paredzētu Turcijas militārās klātbūtnes saglabāšanu.

Tomēr Anastasiads uzstāj, ka miera sarunas joprojām ir svarīgākais viņa uzdevums, un sola tās pārvēlēšanas gadījumā atsākt.

Scanpix

Viņš paziņojis, ka ievēlēšanas gadījumā viņa pirmais solis būs kontaktu uzņemšana ar turku pārvaldītās salas daļas prezidentu Mustafu Akindži, lai izvērtētu sarunu atsākšanas izredzes.

Arī Mals sola pirmām kārtām runāt ar Akindži, kamēr Papadopuls uzskata, ka sākotnēji vajadzētu konsultēties ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu.

Papadopuls un viņu atbalstošās labēji centriskās partijas Anastasiadu kritizē par "uzticības deficītu" un apgalvo, ka, neskatoties uz viņa vārdos pausto stingro nostāju, viņš sarunās ar turkiem ielaižas pārāk daudzos "bīstamos" kompromisos.

Tajā pašā laikā Mals apsūdz Anastasiadu par "vēsturiskas iespējas" neizmantošanu panākt izlīgumu starp abām salas etniskajām kopienām.

Tomēr miera sarunām atrodoties strupceļā, par galveno jautājumu, kas būs izšķirošs uzvarētāja noteikšanai, var izrādīties ekonomika.

Gan Papadopuls, gan Mals kritizē Anastasiadu par vidusšķiras sagraušanu ar bargajiem taupības pasākumiem, kurus nācās īstenot, lai 2013.gadā saņemtu Eiropas Savienības (ES) finansiālo palīdzību Kipras glābšanai no maksātnespējas.

Anastasiada konkurenti viņu apsūdz par to ietaupījumu konfiskāciju, kas pārsniedza 100 000 eiro, lai tādējādi glābtu grūtībās nonākušās bankas.

Savukārt Anastasiads apgalvo, ka viņam nav bijis citas izejas, un norāda uz saviem nopelniem nelietderīgo valsts izdevumu apcirpšanā un uzņēmējdarbībai labvēlīgu reformu īstenošanā, kas atdzīvinājusi Kipras tautsaimniecību.

Šobrīd Kiprā ir viens no augstākajiem ekonomikas izaugsmes tempiem ES, un tās iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniedzis aptuveni četrus procentus.

Līdzšinējā prezidenta oponenti savukārt norāda, ka ierindas pilsoņi joprojām vēl neizjūt ekonomikas atlabšanas augļus un ka tie joprojām smok zem milzu parādu nastas, ko nespēj mazināt, jo viņu ienākumi sarukuši.

Vilšanās sajūta, kas pārņēmusi daudzus kipriešus, īpaši jauniešus, var novest pie nepieredzēti zemas vēlētāju aktivitātes.

Analītiķis Hristofors Hristoforu lēš, ka mājās varētu palikt līdz pat 28% no aptuveni 551 000 balsstiesīgo kipriešu, un Kiprai, kur tradicionāli bijusi vērojama ļoti augsta vēlētāju aktivitāte, tas ir ievērojams skaits.