Spānija pārņem tiešu pārvaldi pār Kataloniju

© AFP/Scanpix

Spānija sestdien pārņēmusi tiešu pārvaldi pār Kataloniju, oficiālajā laikrakstā publicējot attiecīgu rīkojumu, saskaņā ar kuru par Katalonijas vadītāju kļuvis Spānijas premjers Marjano Rahojs.

Publicēts arī Rahoja rīkojumus, atbilstoši kuram Katalonijas pārvalde uzdota Spānijas vicepremjerei Sorajai Saensai de Santamarijai. Viņai uzticēts vairums atlaistās Katalonijas valdības funkciju, viņa pildīs arī atlaisto Katalonijas premjera un viņa vietnieka pienākumus.

Spānijas valdība arī atlaidusi Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku Džuzepi Luisu Trapero, tagad Katalonijas policiju vada Spānijas iekšlietu ministrs Huans Ignasio Soido.

Kā ziņots, Katalonijas reģionālais parlaments piektdien, 27.oktobrī, nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.

Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.

Scanpix

Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī. Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli. "Mēs, spāņi, pārdzīvojam skumju dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā," paziņoja Spānijas premjerministrs.

Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.

Spānijas valdība arī nolēmusi atlaist Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku, kā arī Katalonijas pārstāvjus Madridē un Briselē. Spānijas centrālā valdība arī slēgs Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, izņemot vienu Briselē esošo.

"Tie ir pirmie soļi, kurus mēs speram, lai neļautu līdz šim brīdim Katalonijas valdībā esošajiem turpināt nepakļaušanās eskalāciju," uzsvēra Rahojs.

Politika

Vācijas ekonomikas izpētes institūti ceturtdien izteikuši pesimistiskas izaugsmes prognozes 2025.gadam, Eiropas lielākajai ekonomikai saskaroties ar politiskajiem riskiem gan iekšzemē, gan ārvalstīs.

Svarīgākais