Spriedze pieaug: Katalonija šodien varētu pasludināt neatkarību

Centrālā valdība Madridē, kas ierauta dziļākajā politiskajā krīzē kopš 1981.gada militārā apvērsuma mēģinājuma, paziņojusi, ka uz jebkādu neatkarības deklarāciju tā tūlītēji reaģēs.

Nedēļu pēc pretrunīgi vērtētā neatkarības referenduma spiediens uz Katalonijas valdību pieaudzis arī no uzņēmēju puses.

Par savu aiziešanu no Katalonijas paziņojuši vēl trīs reģionā bāzētie uzņēmumi. Nekustamo īpašumu kompānija "Inmobiliaria Colonial" (COL.MC) un infrastruktūras firma "Abertis" (ABE.MC) paziņojušas, ka pārceļ savas mītnes uz Madridi, bet telekomunikāciju uzņēmums "Cellnex" (CLNX.MC) pavēstījis, ka atstāj Kataloniju, kamēr reģionā valdīs politiskā nestabilitāte.

Savukārt izdevniecība "Grupo Planeta" paziņojusi, ka pārcels savu mītni no Barselonas uz Madridi, ja Katalonijas parlaments vienpusējā kārtā pasludinās neatkarību.

AP/ SCANPIX

Paredzēts, ka Pudždemons reģionālo parlamentu uzrunās otrdienas pēcpusdienā, un Madride bažījas, ka pēc šīs uzrunas tas nobalsos par vienpusēju neatkarības izsludināšanu.

Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu izsludinātajiem rezultātiem 1.oktobrī notikušajā referendumā 90% balsotāju atbalstījuši atdalīšanos no Spānijas, taču tautas nobalsošanā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.

Katalonijas neatkarības jautājums sašķēlis gan katalāņu, gan visas Spānijas sabiedrību. Svētdien Barselonā, tāpat kā citviet Spānijā, ielās izgāja vairāki simti tūkstošu cilvēku, kas pauda atbalstu valsts vienotībai. Viņi pauda pārliecību, ka referendums neatspoguļojot patieso katalāņu tautas gribu, jo neatkarības pretinieki tautas nobalsošanu pamatā boikotējuši.

Acīmredzami iedvesmota no ielās izrādītā atbalsta, Spānijas vicepremjere Soraja Saensa de Santamarija pirmdien aicināja "saprātīgos cilvēkus Katalonijas valdībā (..) nelēkt pāri kraujai, jo līdzi tiks aizrauta tauta".

"Ja būs vienpusēja neatkarības pasludināšana, būs lēmums par likuma un demokrātijas atjaunošanu," intervijā radiostacijai COPE brīdināja Saensa de Santamarija.

Tajā pašā laikā Pudždemonam jārēķinās arī ar pretēju spiedienu.

Nelielā galēji kreisās partija "Candidatura d'Unitat Popular" ("Tautas vienotības kandidāti", CUP), kas bauda nesamērīgi lielu ietekmei uz pašreizējo reģionālo valdību, paziņojusi, ka referenduma rezultāti jāņem vērā.

"Mēs nevēlamies aizkavēt Katalonijas Republikas pasludināšanu," preses konferencē uzsvēra viens no CUP parlamentārās frakcijas pārstāvjiem Benets Saleljass.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) lielvaras - Vācija un Francija atkārtoti paudušas atbalstu Spānijas vienotībai.

Vācijas kanclere Angela Merkele sestdienas sarunā ar Spānijas premjerministru Marjano Rahoju uzsvēra Berlīnes atbalstu unitārai Spānijas valstij, taču mudināja viņu uz dialogu.

Savukārt Francija pirmdien paziņoja, ka neatzīs Kataloniju, ja tā vienpusēji pasludinās neatkarību, vienlaikus brīdinot, ka gadījumā, ja neatkarība tiks atzīta, tas automātiski novedīs pie Katalonijas izstāšanās no ES.

Arī Brisele nav izrādījusi nekādu ieinteresētību Katalonijas neatkarībā, lai gan Pudždemons aicinājis ES uzņemties vidutāja lomu Madrides un Barselonas konfliktā.

Saskaņā ar Katalonijas likumu par referendumu, kuru Madride atzinusi par antikonstitucionālu, iespējamais otrdienas balsojums parlamentā ievadīs sešus mēnešus ilgu sarunu periodu ar Spānijas centrālo valdību, kam sekos jaunas reģionālās vēlēšanas un galīgā atdalīšanās pasludināšana.

Tikmēr Rahojs pirmdien guvis papildus atbalstu iespējamajai Katalonijas valdības atlaišanai un tiešās Madrides pārvaldes ieviešanai reģionā.

Opozīcijā esošo sociālistu līderis Pedro Sančess paziņoja, ka viņš "atbalstīs likuma varas reakciju uz jebkuru mēģinājumu izjaukt sabiedrisko saskaņu". Tomēr Sančess atturējās no nepārprotama atbalsta izteikšanas Katalonijas parlamenta atlaišanai un jaunu pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanai.

Arī Barselonas mērs Ada Kolau pirmdien aicinājusi Pudždemonu atturēties no neatkarības pasludināšanas, ber Rahoju - no Katalonijas autonomijas apturēšanas.