Svētdien Katalonijas galvaspilsētā Barselonā notika plaša demonstrācija pret reģiona neatkarības piekritēju centieniem atdalīties no Spānijas.
Demonstrāciju, kas notika tieši nedēļu pēc Katalonijas neatkarības referenduma, rīkoja organizācija "Societat Civil Catalana" ("Katalonijas pilsoniskā sabiedrība") kas uzsver, ka pārstāv Katalonijas "klusējošo vairākumu", bet uz šo pasākumu bija ieradušies cilvēki no dažādiem Spānijas reģioniem, tai skaitā galvaspilsētas.
Pēc policijas aplēsēm, demonstrācijā piedalījās aptuveni 350 000 cilvēki, kamēr rīkotāji apgalvo, ka dalībnieku skaits sasniedzis 930 000 līdz 950 000.
No Madrides protestētāji Barselonā ieradās ar rīta vilcienu, lai pievienotos akcijai. "Ieradāmies atbalstīt līdzpilsoņus un parādīt viņiem, ka viņi nav vieni," ziņu aģentūrai AFP izteicies kāds madridietis, kas uz Katalonijas galvaspilsētu bija atbraucis kopā ar visu ģimeni.
Daļa protestētāju aicināja likt cietumā Katalonijas premjerministru Karlesu Pudždemonu par neatkarības referenduma rīkošanu, pārkāpjot Spānijas konstitūciju, savukārt citi vedināja uz dialogu, bet kāds plakāts vēstīja "Par Spānijas vienotību nevar lemt ne balsošanā, ne sarunās - tā ir jāaizstāv".
Demonstranti aplaudēja, parādoties Spānijas policijas helikopteram, un spieda rokas policistiem pateicībā par viņu centieniem nepieļaut referendumu. Kā ziņots, cenšoties nepieļaut balsošanu, Madride uz Kataloniju bija nosūtījusi 10 000 vīru lielus nacionālās policijas spēkus, kas ieņēma vēlēšanu iecirkņus un cilvēku izklīdināšanai izmantoja arī gumijas lodes un stekus. Saskaņā ar Katalonijas valdības informāciju no policijas vardarbības referenduma laikā cieta 893 cilvēki.
Vienlaikus svētdienas protesta akcijas dalībnieki izsmēja Katalonijas reģionālās policijas vadību, kas faktiski ignorēja tiesas rīkojumu slēgt balsošanas iecirkņus un konfiscēt biļetenus.
Kā ziņots, Pudždemons otrdien gatavojas teikt uzrunu Katalonijas parlamentā, un neatkarības piekritēji pieļauj, ka viņš varētu pasludināt Katalonijas neatkarību.
Savukārt Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs pieļāvis valsts vienotības saglabāšanai likt lietā visus Madrides rīcībā esošos likumdošanas līdzekļus, liekot noprast, ka nenoliedz arī iespēju atcelt Katalonijas autonomiju.
Tikmēr Katalonijas neatkarību atbalstošās galēji kreisās partijas "Candidatura d'Unitat Popular" ("Tautas vienotības kandidati", CUP) pārstāve Nurija Žiberta kritizējusi Rahoju par "Katalonofobiju" un Madridi - par savas nostājas uzspiešanu katalāņiem.
"Madridē mēs novērojām centienus piepildīt autobusus uz Barselonu. Ikvienam ir tiesības protestēt, bet tas liecina par koloniālu loģiku, ja Barselonā ierodas autobusi [ar cilvēkiem] no citām Spānijas daļām," viņa pirms svētdienas demonstrācijas sacīja ziņu aģentūrai DPA.
"Septiņus gadus neviens [Rahoja] valdībā nav bijis gatavs ieklausīties katalāņos," Žiberta uzsvērusi, komentējot Madrides atsauci uz Spānijas konstitūciju, kas liedz kādam reģionam vienpusējā kārtā rīkot neatkarības referendumu.
"Likumam jākalpo cilvēkiem. Mēs tiekam turēti kā cietumā," viņa izteikusies.