Ukrainas Augstākā rada pirmajā lasījumā piektdien pieņēma prezidenta Petro Porošenko rosināto likumprojektu, kas paredz nodrošināt Ukrainas suverenitāti pār valdības nekontrolētajām teritorijām Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Par likumprojektu nobalsoja 233 Augstākās radas deputāti.
Likumprojekts, kurā Krievija nosaukta par agresoru, apstiprināts ar labojumiem, no tā izņemot punktu, kas par prioritāti paredzēja noteikt Minskas vienošanās izpildi konflikta noregulēšanai. Tā vietā nolemts pamatoties uz ANO Drošības padomes rezolūciju.
Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts paredz iespēju Donbasā miera laikā izmantot Ukrainas bruņotos spēkus, lai nodrošinātu valsts suverenitāti. Tas padarītu armijas izmantošanu Ukrainas austrumos likumīgu bez kara pieteikšanas.
Likumprojektā paredzēts Donbasā dislocēto bruņoto spēku un līdzekļu tiešo vadību nodot Ukrainas bruņoto spēku Apvienotajam operatīvajam štābam. Šobrīd vadību īsteno pretterorisma operācijas štābs, kurš pakļauts Ukrainas Drošības dienestam, kas ierobežo armijas izmantošanu. Pretterorisma operāciju paredzēts nomainīt pret "Ukrainas aizsardzības operāciju".
Prokremlisko kaujinieku grupējumi "Luhanskas tautas republika" un "Doņeckas tautas republika" jau paziņojuši, ka šis likumprojekts ir pilnīgā pretrunā ar Minskas vienošanos.
Ukrainas parlaments arī piektdien par gadu pagarināja īpašo vietējās pašpārvaldes kārtību atsevišķos rajonos Luhanskas un Doņeckas apgabalos.
Scanpix
Dokumentā gan piebilsts, ka īpašā kārtība stāsies spēkā tikai tad, kad tiks izpildīti visi paredzētie nosacījumi, tostarp tie, kas "attiecas uz visu nelikumīgo bruņoto formējumu, to militārās tehnikas, kā arī kaujinieku un algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas".
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.