Tramps kāps ANO tribīnē

PREZIDENTS UN VĒSTNIECE. ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitisko kursu, kas daudziem šķiet līdz galam nedefinēts, izpratusi un aizstāv Savienoto Valstu vēstniece ANO Niki Heilija © MICHAEL REYNOLDS, EPA

Viens no 72. ANO Ģenerālās asamblejas gaidītākajiem mirkļiem ir šodien paredzētā ASV prezidenta Donalda Trampa uzruna, kurā, visticamāk, tiks precīzāk definēts Savienoto Valstu ārpolitiskais kurss. Iepriekš Baltā nama saimnieks par ANO (gluži tāpat kā citām starptautiskām organizācijām) izteicies diezgan nievājošā tonī, uzsverot, ka nepieciešams samazināt ASV piešķirto finansējumu tās darbībai –ASV nostājas dēļ jau samazināts ANO miera spēkiem atvēlētais budžets. Ņujorkā D. Tramps ieradies dienu iepriekš un vakar kopā ar vairāku citu valstu līderiem, kā arī ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu prezentēja ANO reformu plānu.

Kārtējā Ģenerālajā asamblejā piedalīsies visu 193 ANO dalībvalstu delegācijas, bet aptuveni 130 valstis būs pārstāvētas pašā augstākajā - valsts vai valdību vadītāju - līmenī. «Taču lielākā uzmanība būs pievērsta Trampam, kura America First darba kārtība ir darījusi bažīgus gan sabiedrotos, gan pretiniekus,» uzsver AFP. Jo intriģējošāka viņa runa šķiet, ņemot vērā D. Trampa beidzamo gadu publiskos izteikumus par ANO, no kuriem lielāko ievērību izpelnījies pagājušā gada 26. decembrī (tobrīd viņš jau bija ievēlēts par ASV prezidentu, bet vēl nebija stājies amatā) sacītais: «Apvienotajām Nācijām ir tik liels potenciāls, taču pašlaik tas ir klubiņš cilvēkiem, kur viņi var tikties, parunāties un labi pavadīt laiku. Tas ir tik skumji!» Šīs desmitgades sākumā, vēl pirms politiskās karjeras uzsākšanas, D. Tramps ne reizi vien kritizējis ANO, ka tā esot naidīgi noskaņota pret Izraēlu, bet pagājušā gada marta, kad vēl tikai pretendēja uz republikāņu partijas nomināciju prezidenta amatā, pārmeta Apvienotajām Nācijām «absolūtu vājumu un nekompetenci», piebilstot, ka ANO nav nedz demokrātijas, nedz brīvības, nedz ASV, nedz Izraēlas draugs. Stājoties prezidenta amatā, D. Tramps atkal ne reizi vien pieminējis ANO potenciālu, uzsverot, ka tas netiek pienācīgi izmantots. Bet šā gada 24. aprīlī viņš nāca klajā ar vienu no būtiskajiem pārmetumiem: «ASV ir tikai viena no ANO 193 dalībvalstīm, taču tās iemaksas nodrošina 22% no organizācijas kopīgā budžeta un gandrīz 30% no ANO miera spēku uzturēšanas budžeta, kas nav godīgi.» AFP atgādina, ka, pateicoties ASV vēstnieces ANO Niki Heilijas aktīvajai darbībai, organizācijas miera spēku budžets šogad jau tika samazināts par 600 miljoniem dolāru.

Vācu raidkorporācija Deutsche Welle atgādina, ka D. Tramps izpelnījies neprognozējama un impulsīva politiķa reputāciju, tāpēc principā diez vai kāds būtu ļoti pārsteigts par viņa demaršu, vispār nepagodinot ar savu klātbūtni Ģenerālo asambleju. «Jau tas, ka viņš ieradies uz pasaules redzamākās starptautiskās organizācijas tikšanos, var tikt traktēts kā neliels, bet tomēr solis uz priekšu,» norāda Deutsche Welle. D. Trampa gatavība iesaistīties ANO reformēšanā var liecināt gan par to, ka ASV tomēr negrasās piekopt pilnīgas izolēšanās politiku un arī nākotnē spēlēs pietiekami nozīmīgu lomu starptautiskajā arēnā, gan par to, ka Savienoto Valstu līderis tomēr uzskata ANO par pietiekami labu instrumentu, ar kura palīdzību iespējams noregulēt dažādas starptautiskās domstarpības un problēmas.

Reuters prognozē, ka uzsvars D. Trampa runā tiks likts uz nokaitēto situāciju Korejas pussalā un Ziemeļkorejas vēlmi kļūt par kodolvalsti, kas nav pieņemama starptautiskajai sabiedrībai. Iepriekš ASV prezidents atklāti draudējis Phenjanai, turklāt eksperti norādījuši - to, ka tie, vismaz pagaidām, ir tikai tukši draudi, šķiet, lieliski apzinās Ziemeļkorejas valdošais režīms, atkal un atkal provocējot Vašingtonu ar jauniem raķešu izmēģinājumiem. N. Heilija, kura politologu ieskatā ASV ārpolitisko kursu prezentē daudz saprotamāk par valsts sekretāru jeb ārlietu ministru Reksu Tillersonu, ir paveikusi titānisku darbu, pārliecinot skeptiskās ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles Ķīnu un Krieviju par nepieciešamību pastiprināt sankcijas pret Ziemeļkoreju, taču pašlaik jau izveidojusies situācija, kad vēl stingrākas sankcijas vairs nav iespējams noteikt. Kādu risinājumu, uzrunājot delegātus no visas pasaules, piedāvās D. Tramps - tā ir viena no galvenajām intrigām, kas saistīta ar viņa runu. Otra intriga ir saistīta ar Irānu, ja precīzāk, tad pirms diviem gadiem panākto vienošanos par tās kodolprogrammas pārtraukšanu. AFP atgādina, ka oktobrī D. Trampa administrācijai jāinformē Kongress par to, vai šīs vienošanās (savulaik D. Tramps nosaucis to par «pasaulē sliktāko darījumu») nosacījumi tiek ievēroti, bet, ja ne - jārosina atjaunot sankcijas pret Irānu. Interesanti, ka vakar vakarā ASV prezidentam Ņujorkā bija ieplānotas divpusējas tikšanās ar diviem ārzemju valstsvīriem, kuriem ir diametrāli pretējas pozīcijas šajā jautājumā - Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu uzskata, ka Irānai nedrīkst uzticēties, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons pārstāv tos spēkus, kuri uzskata, ka vienošanās laušana ir nepieļaujama.

AFP norāda, ka ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros tradicionāli notiek ļoti intensīvas diplomātiskās sarunas - gan oficiālas, gan pusoficiālas, gan neoficiālas. Tieši šī iemesla dēļ televīzijā demonstrētajos kadros bieži vien redzama pustukša sēžu zāle brīžos, kad ar savām runām uzstājas mazāk ietekmīgo valstu līderi, bet nereti arī pasaules politisko smagsvaru uzrunas tiek demonstratīvi boikotētas, vai notiek kādi līdzīgi demarši. Par vienu no atmiņā paliekošajiem 2006. gadā parūpējās toreizējais Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, kurš, kāpjot tribīnē dienu pēc ASV prezidenta Džordža Buša, ļoti pārliecinoši šausminājās par to, ka «dienu iepriekš šeit runāja pats sātans, un vēl tagad jūtama pēc viņa palikusī sēra smaka».


http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/09/19/tramps-kaps-ano-tribine