Katalonijas mērus neiebiedē Madrides draudi

Vairāk nekā 700 Katalonijas municipalitāšu mēri sestdien pulcējās Barselonā un apstiprināja, ka atļaus municipalitāšu telpās iekārtot 1. oktobra neatkarības referenduma balsošanas iecirkņus, neraugoties uz Spānijas valdības amatpersonu brīdinājumu, ka šāda rīcība ir pretlikumīga. Madride joprojām uzsver, ka nepieļaus referenduma rīkošanu. Spānijas centrālā valdība paziņojusi par nodomu stingrāk kontrolēt provinces budžeta izdevumus, policijai dots rīkojums konfiscēt visus ar tautas nobalsošanu saistītos materiālus, bet mediji brīdināti, ka par nelikumīgiem uzskatāma arī referenduma sagatavošanās darbu atspoguļošana un aģitācijas publicēšana.

Līdz Katalonijas reģionālās valdības izsludinātajam referendumam par provinces neatkarību no Spānijas palikušas mazāk nekā divas nedēļas, un ne tikai reģionā, bet arī visā valstī pieņemas spēkā neziņa un spriedze. Tā kā katalāņu valdība ar tās vadītāju Karlesu Pudždemonu priekšgalā turpina apgalvot, ka referendums notiks, galvenais jautājums pašlaik ir - cik tālu gatava iet Spānijas valdība, lai nepieļautu tā norisi. Reuters atgādina, ka Madridei ir konstitucionālas tiesības pilnībā atstādināt Katalonijas reģionālo valdību, kas ne tikai organizē referendumu, bet arī aicina ļaudis balsot par neatkarību, kā arī ievest Katalonijā citu valsts provinču policijas spēkus, lai nepieļautu balsošanas norisi. Vietējie policijas spēki Mossos d’Esquadra līdz šim nav izrādījuši lielu entuziasmu pildīt no Spānijas Iekšlietu ministrijas nākušās pavēles un konfiscēt balsošanas urnas, vēlēšanu biļetenus un aģitācijas materiālus, lai gan atsevišķas kratīšanas vairākās tipogrāfijās un izdevniecībās ir notikušas.

AP/Scanpix

Pagājušonedēļ Spānijas Ģenerālprokuratūra uz pratināšanām izsauca vairāk nekā 700 municipalitāšu mērus, kuri piekrituši municipalitāšu telpās ierīkot balsošanas iecirkņus. Viņiem tika atgādināts par kriminālatbildību, kas draud par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, budžeta līdzekļu izšķērdēšanu un nepakļaušanos centrālās varas rīkojumiem, un piedraudēts ar arestiem. Tomēr 740 no 948 Katalonijas municipalitāšu vadītājiem paziņojuši, ka šie draudi viņus nav iebiedējuši, un municipalitātes piedalīsies referenduma rīkošanā, vēsta Reuters. Sestdien liela daļa šo municipalitāšu vadītāju pulcējās Barselonā, kur tikās ar K. Pudždemonu, lai apspriestu balsošanas rīkošanas nianses, bet vienlaikus Katalonijas galvaspilsētā notika kārtējā demonstrācija, kuras dalībnieki slavēja šo mēru drosmi un demonstrēja Katalonijas neatkarības simbolus. AFP norāda, ka no referenduma organizēšanas norobežojušies vairāku lielāku apdzīvotu vietu mēri, lielākoties sociālistu pārstāvji (valdošajai Tautas partijai ir tikai divi mēri visā Katalonijā). Tikmēr interesantu pozīciju ieņēmusi Barselonas pilsētas galva Ada Kolau - viņa paziņojusi, ka neliks šķēršļus balsošanai, taču tajā pašā laikā nedz pati iesaistīsies tās organizēšanā, nedz to uzdos darīt saviem padotajiem, lai Madridei nedotu iemeslu vērst represijas pret šiem ļaudīm. Šāds kompromiss pilnībā apmierinājis K. Pudždemonu, savukārt Spānijas valdības pārstāvis Inigo Mendess de Vigo, diezgan saniknotā tonī brīdinājis Barselonas pilsētas galvu: «Jūs vai nu esat likuma pusē, vai pret to. Jūs nevarat tā vienkārši pamest [mērijas] atslēgas [redzamā vietā] un sacīt, ka nemaz negribat zināt, kas ar tām notiks.»

Vietās, kur municipalitātes atteikušās piedalīties referenduma organizēšanā, balsošanas iecirkņi, visticamāk, tiks ierīkoti citās valsts vai sabiedriskajās iestādēs, kuru vadītāji ir lojāli Katalonijas valdībai, - piemēram, skolās, slimnīcās vai klubos, kā tas bija 2014. gada neoficiālās tautas aptaujas laikā. Nekāda informācija par to pagaidām netiek izpausta, jo vietējās varasiestādes bažījas par centrālās valdības represijām. K. Pudždemons aprobežojies ar paziņojumu, ka referendumam viss ir gatavs un gan aptuveni 6000 balsošanas urnu, gan 5,5 miljoni biļetenu atrodoties «drošās vietās» un tiks nogādāti balsošanas iecirkņos pašā referenduma priekšvakarā.

Piektdien Katalonijas līderi atklātā vēstulē vērsās pie M. Rahoja un Spānijas karaļa Felipes VI ar aicinājumu uz dialogu un domstarpību noregulēšanu mierīgā ceļā, apelējot pie 2014. gadā notikušā Skotijas neatkarības referenduma, kura rīkošanai galu galā piekrita arī Londona. Tomēr Madride palikusi pie sava, uzsverot, ka valsts konstitūcija neļauj atsevišķai provincei izsludināt šādu balsojumu, jo tā ir centrālās valdības prerogatīva, turklāt saskaņā ar konstitūciju par hipotētisko Katalonijas neatkarību referendums būtu jārīko visās 17 valsts provincēs. Piektdienas vakarā Spānijas budžeta lietu ministrs Kristovals Montoro arī pavēstīja, ka centrālā valdība pārņems uzraudzību pār Katalonijas budžeta tēriņiem, lai pārliecinātos, ka līdzekļi, kas piešķirti algu izmaksām valsts pārvaldē strādājošajiem vai sociāliem mērķiem, netiek novirzīti referenduma rīkošanai, tomēr politologi uzsver, ka šāds solis jau šķiet novēlots, jo, spriežot pēc K. Pudždemona paziņojumiem un tā, ka balsošana notiks jau pēc nepilnām divām nedēļām, līdzekļi referenduma finansēšanai sen ir atrasti.