Krievija un Baltkrievija uzsāk militārās mācības "Zapad-2017"
Šodien Baltkrievijā un vairākos Krievijas rietumu apgabalos sāksies abu valstu kopīgās militārās mācības "Zapad-2017", kuru rīkošana darījusi bažīgas amatpersonas NATO dalībvalstīs. Šīs bažas gan mazāk saistītas ar to, ka Krievija varētu izmantot manevrus, lai veiktu kādu agresiju, bet vairāk ar to, ka pieteiktais mācību dalībnieku skaits (12 700 abu valstu karavīru) šķiet krietni mazāks nekā būs patiesībā, ļaujot Krievijai saskaņā ar Vīnes vienošanos izvairīties no pārāk liela ārvalstu novērotāju skaita.
Saskaņā ar Krievijas aizsardzības ministrijas oficiālo informāciju, mācībās izmantos aptuveni 70 lidmašīnas un helikopterus, 280 tankus un bruņumašīnas, 200 artilērijas sistēmas, 10 kuģus, kā arī citu militāro tehniku, vēsta Deutsche Welle. Lai gan medijos uzsvērts, ka mācības notiks Baltkrievijā, kur to rīkošanai izvēlēti septiņi poligoni (vietējiem iedzīvotājiem jau stingri piekodināts neiet mežos sēņot vai ogot), patiesībā to ģeogrāfija būs krietni plašāka - atsevišķas manevru fāzes notiks Krievijas militarizētajā Kaļiņingradas apgabalā, kā arī Ļeņingradas, Pleskavas, Novgorodas un Smoļenskas apgabalos, norāda Jane's Intelligence Weekly.
Ja ņem vērā, ka papildus abu valstu bruņoto spēku karavīriem šajos manevros būs iesaistīti Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) spēki, Ārkārtas situāciju ministrijas (MČS) apakšvienības un, cik noprotams, nesen izveidotās Nacionālās gvardes vienības, ir skaidrs, kādēļ novērotāji Rietumos ar lielu neticību uztver Maskavas publiskoto oficiālo informāciju par manevru dalībnieku skaitu, atgādinot, ka Krievija arī iepriekš rīkoto militāro mācību laikā sniegusi maldinošas ziņas par to, cik karavīru tajās piedalīsies.
Gan Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Maikls Felons, gan viņa vācu kolēģe Urzula fon der Leiena apgalvojuši, ka, spriežot pēc vērienīgajiem sagatavošanās darbiem, mācībās piedalīsies «krietni vairāk par 100 000 karavīriem», atgādina BBC. Krievijas aizsardzības ministrija uz šiem apgalvojumiem šonedēļ atbildējusi ļoti aizvainotā tonī, paziņojot, ka tie esot mulsinoši, un piebilstot - ja reiz ticības oficiālajiem skaitļiem nav, iespējams, pirms nākamajām mācībām vispār nevajadzētu sniegt nekādas ziņas, kur tās tiks rīkotas un kas tajās piedalīsies.
AP/Scanpix
Zapad-2017 leģenda paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku uzdevums ir neitralizēt Baltkrievijas Grodņas apkaimē iekļuvušos naidīgos spēkus, kas sagrābuši varu un izveidojuši Veišnorijas valsti, kurai atbalstu sniedz divas citas izdomātas valstis - Vesbarija un Lubenija. Ņemot vērā ģeogrāfisko situāciju, ar tām varētu būt domātas NATO dalībvalstis Polija un Lietuva. Lai gan beidzamo mēnešu laikā plaši apspriesta versija par to, ka Krievija manevru aizsegā patiešām varētu sagrābt tā saukto Suvalku koridoru un tādējādi panākt, ka Kaļiņingradas apgabals vairs nerobežojas tikai ar NATO valstīm (tās piekritēji atgādina, ka arī 2008. gada agresiju pret Gruziju un 2014. gada Krimas aneksiju Krievija uzsāka pēc vērienīgām mācībām), vairums politiķu tai tomēr netic. «Man šķiet, ka pašlaik nav tiešu draudu tam, ka Krievijas tanki drīz varētu šķērsot mūsu robežu. Bet es redzu citus draudus: šie manevri ir kārtējais signāls Krievijas sabiedrībai, ka valsts galvenais ienaidnieks ir Rietumi, ka viņiem jāgatavojas karam ar Rietumiem,» intervijā baltkrievu opozīcijas interneta ziņu vietnei Belsat.eu norādījis Polijas Seima ārlietu komisijas loceklis Mihals Kaminskis. Vienlaikus manevri ir mēģinājums demonstrēt muskuļus un mēģināt iebiedēt Krievijas un Baltkrievijas pierobežā esošo NATO dalībvalstu sabiedrību, uzsvaru liekot uz iespaidu, kas jāatstāj uz Baltijā dzīvojošajiem etniskajiem krieviem.
Britu domnīcas Chatham House eksperts drošības jautājumos Kīrs Džailzs intervijā BBC paudis cerību, ka nekādi incidenti mācību laikā nenotiks, vēršot uzmanību uz to, ka Baltkrievija to norisei izvēlējusies poligonus, kas atrodas pietiekami tālu gan no NATO valstu robežām, gan Ukrainas, kuras līderis Petro Porošenko bažījies, ka manevrus Maskava var izmantot, lai pastiprinātu separātistu spēkus Austrumukrainā. Taču kontrolēt to, cik daudz Krievijas karavīru un tehnikas ticis ievesti Baltkrievijā, bet cik daudz to pēc manevriem atstās, patiešām būs ļoti sarežģīti, atzinis K. Džailzs. Baltkrievijas amatpersonas vēstījušas, ka mācības beigsies 24. septembrī, bet līdz 30. septembrim visi Krievijas spēki un tehnika būs atstājusi valsti.